Lai gan Dz. Kolātam hierarhiski šobrīd ir augstāks amats, viņš uz to Dienai atbild: «Kas dzīvē ir hierarhija?» Viņa argumenti par labu darba maiņai esot izaicinājums, adrenalīns, lielāks atalgojums un mazāka atbildība. Pašlaik Dz. Kolāts LR vadītāja amatā saņem 1200 latu un starpība ar LTV piedāvāto algu neesot pārāk liela, «bet ir». Vaicāts, vai viņam nav bažu, ka LTV vadītājs Edgars Kots nespēs sastrādāties ar spilgtu līderi, Dz. Kolāts norāda, ka tādu viņam neesot. Dz. Kolātam esot atbalsts LTV Ziņu dienestā. Piemēram, žurnālists Arnis Krauze norāda, ka Dz. Kolātam ir liela pieredze darbā sabiedriskā medijā un arī tā ziņu dienesta vadīšanā, viņš spējot motivēt darbiniekus, esot politiski neitrāls un varētu aizstāvēt savus žurnālistus, turklāt viņu interesējot jaunās tehnoloģijas un mediju vides attīstības tendences. LTV vadītājs Dz. Kolāta atbildi gaidot šonedēļ.
Jaunajā sezonā LTV ēterā gaidāmas dažas izmaiņas. LTV būs vēl viens ziņu izlaidums pulksten 19.45, kā arī Panorāmu plānots padarīt analītiskāku. Ēterā atkal atjaunots raidījums 100. pants, kuru līdz ar Ziņu dienesta pārstāvjiem vadīšot arī jaunas ētera personības žurnālisti Kārlis Roķis, Baiba Lulle, Ainārs Rutkēvičs un Inese Vaikule. Trešdienu vakaros no 9. novembra būšot jauns debašu raidījums, ko vadīs žurnālists Gundars Rēders. Pēdējo raidījumu De facto bija veidojuši tikai divi žurnālisti, taču līdzšinējais LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis norādīja, ka tiekot meklēti jauni cilvēki un raidījuma pamatkodols ar laiku būs četri žurnālisti.
Jauno sezonu LTV ir sākusi bez vairākām ētera personībām, taču žurnālistu Jāņa Dombura un Kārļa Streipa gadījumā televīzijas vadība savā retorikā saglabā arī «spraugu», kas pieļauj viņu atgriešanās iespēju. Līdzšinējās sarunas ar J. Domburu E. Kots raksturoja kā destruktīvas, jo LTV piedāvājumi esot noraidīti. LTV arī esot saņēmusi J. Dombura advokāta vēstuli, kurā norādīts uz nenokārtotām iepriekšējā līguma saistībām, par ko J. Domburs no LTV pieprasot 18 tūkstošus latu. Līdz ar to LTV uzsākšot sarunas ar J. Dombura advokātu, kā arī sola vēl runāt ar pašu J. Domburu. Savukārt J. Domburs Dienai raksta, ka viņš jau 2009. un 2010. gadā esot oficiāli vērsies LTV, norādot uz līguma saistību pārkāpumiem, uz to viņš esot norādījis arī šogad. Tā kā E. Kots paziņojis, ka vēlas saņemt oficiālu pretenziju, tā arī esot iesniegta un tajā esot norādīta ne vien pretenzijas summa, bet arī papildus iespējamās pretenzijas, kā arī iespēja noteiktā laikā vienoties par mazāku summu. Ne J. Domburs, ne E. Kots neizslēdza iespēju tiesāties.
Vaicāts par iespēju LTV atgriezties K. Streipam, no kura LTV atteicās pēc rupja vārda pateikšanas ēterā, E. Kots norāda, ka plānojot nākammēnes ar K. Streipu «satikties un parunāt par ētera valodu», jo viņam esot bijusi iespēja iepazīties ar valodu, kādu K. Streips lieto Latvijas Radio ēterā, «kur autors pat atļaujas norādīt cilvēkiem, uz kurieni iet». Lai K. Streips varētu atgriezties LTV, esot «jābūt pārliecībai, ka nekas tāds vairs neatkārtosies». Uz jautājumu, vai to nevarēja noskaidrot vēl pirms K. Streipa autorlīguma laušanas, E. Kots norādīja: «LTV pēc šī konkrētā gadījuma lauž līgumu un cilvēkam ir jāsaņem par to sods, jo ir pārkāpums.»
Eksperti Dienai iepriekš asi kritizēja LTV satura vadību pēdējo gadu laikā, taču pirmdien LTV vadība centās radīt iespaidu, ka ar sabiedrisko televīziju viss ir kārtībā - tā esot līderis informācijā, digitalizācijas un auditorijas segmentācijas rezultātā arī tās auditorijas daļa esot noturēta pretēji komerctelevīziju piemēram. Tiesa, LTV vadība nepiemin, ka sabiedriskās televīzijas reitingiem bija krietni zemākas izejas pozīcijas nekā komerctelevīzijām - tās skatīšanās laika daļa pat pēc neliela pieauguma šāgada deviņos mēnešos ir tikai 9%.