Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Krājbankas bankrota gaitai neredz galu

Dažādiem skandāliem un sūdzībām apvītajā Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā tās administratoram SIA KPMG Baltics līdz šim izdevies atgūt 190 miljonu eiro, kas pārskaitīti Noguldījumu garantiju fondam (NGF), - saskaņā ar likumu bankrota gadījumā NGF ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Gan pats administrators, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdzšinējo Krājbankas aktīvu realizācijas procesu vērtē kā veiksmīgu - vairāk nekā 99% bankas noguldītāju atguvuši savus līdzekļus, turklāt maksātnespējas procesa uzdevumi pēdējā gada laikā samazinājušies uz pusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tomēr KPMG veikums nav pārliecinājis dažus no lielākajiem bankas kreditoriem, tostarp Rīgas eksmēru Andri Ārgali, kurš vairākkārt ar dažādām prasībām pret KPMG vērsies tiesā.

Pēc tam kad 2011. gada nogalē atklājās, ka no Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Krājbankas pazuduši vairāk nekā 100 miljonu latu, tās darbība tika apturēta, un vēlāk banka pasludināta par maksātnespējīgu. FKTK par atbilstošāko maksātnespējas procesa administratora kandidātu izvēlējās zvērinātu revidenta komercsabiedrību KPMG Baltics. Administratora galvenais pienākums ir atgūt maksimāli daudz līdzekļu, lai norēķinātos ar visiem Krājbankas kreditoriem, - kopējie kreditoru prasījumi 2014. gada aprīļa beigās no sākotnējiem 730 miljoniem bija sarukuši aptuveni līdz 530 miljoniem eiro. KPMG pirmajam prasītājam - NGF - vēl nepieciešams pārskaitīt 267 miljonus eiro, pēc kuru atdošanas administrators varēs norēķināties ar pārējiem kreditoriem.

Bēdīgais kredītportfelis

Patlaban ir grūti prognozēt, vai un kad administrators varētu atgūt visu bankas krahā pazaudēto naudu, - joprojām turpinās gan kustamās, gan nekustamās mantas pārdošanas process, turklāt būtiska daļa mantas ir saistīta ar dažādām tiesvedībām, kas apgrūtina aktīvu atgūšanu. Bankas bankrota procedūras noslēgums ir atkarīgs no tiesvedībām, kurās banka ir iesaistīta. «Tas var prasīt gadus,» uzsver KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Jāņem arī vērā, ka vairāku aktīvu atgūšanā ir ieinteresēta Lietuvas banka Snoras, kurai piederēja 83% Krājbankas akciju, norāda KPMG zvērināta advokāte Una Petrauska. Piemērs ir kāds nekustamais īpašums Francijā, kuru Krājbanka vēlas pārdot, tomēr šim īpašumam Lietuvā sāktā kriminālprocesa dēļ ir uzlikts Lietuvas policijas aizliegums, uzskatot, ka šis aktīvs varētu būt bijis saistīts ar kādām noziedzīgām darbībām. «No vienas puses, ir aktīvs, ir nodrošinājums, bet kā līdz tam tikt - ir jāiziet garš, juridisks process un vēl jāpārliecina, ka tā manta nav noziedzīgi iegūta. Tie procesi ir ļoti kompleksi, un nav tā, ka durvis stāv vaļā, var pa tām ieiet iekšā un paņemt,» norāda U. Petrauska.

KPMG līdz šim izdevies pārdot pusi no aptuveni 500 Krājbankas un tās meitasuzņēmumu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Vērtīgāko īpašumu izsoles jau notikušas, taču problēmas sagādā nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, par kuriem ir zema interese. Pārsteigumus sagādājis arī Krājbankas īpašumā esošās mantas izvērtējums - secināts, ka bankas kredītportfelis ir pārsteidzoši sliktā stāvoklī, proti, daudzi kredīti un to galvojumi tikuši pārvērtēti.

Viens no spilgtākajiem piemēriem bijis kāds Sanktpēterburgas nekustamais īpašums, kura vērtība bilancē tika norādīta aptuveni sešu miljonu latu (~8,52 miljoni eiro) apmērā, taču to izdevies pārdot nedaudz vairāk nekā par vienu miljonu (vairāk nekā 1,42 miljoni eiro). «Bankai nepieder tik vērtīgas lietas, kā bija uzrādīts, un tas ir fakts. Protams, ir arī atšķirība pārdošanā. Ja tas ir brīvā tirgū pārdots vai izsolē, tad arī tā cena atšķiras. Tas ir viens fakts, ko mēs nevaram noliegt, bet arī tad mēs nerunājam par trīskāršu vai četrkāršu atšķirību,» uzsver U. Petrauska. KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis piebilst, ka šāda veida mantai iespējams noteikt vērtību gan ar grāmatvedības pieeju, gan atbilstoši reālā tirgus situācijai, tomēr jebkurā gadījumā atšķirībai, kā tas bijis daudzu Krājbankas īpašumu gadījumā, nevajadzētu būt tik nozīmīgai.

Cīnās ar administratoru

KPMG pārstāvji bankas aktīvu realizācijas procesu, par spīti daudzajām grūtībām un iebildumiem no kreditoru puses, vērtē kā veiksmīgu - pircēji atrasti gan vērtīgākajiem nekustamajiem īpašumiem, gan kredītportfeļiem, pārdota lielākā daļa kustamās mantas, tostarp biroja tehnika un datortehnika, būtiski samazināti bankas izdevumi. Maksātnespējas pasludināšanas dienā bankā strādājuši 900 darbinieku, patlaban to skaits samazināts līdz astoņdesmit četriem. Tomēr likvidācijas procesa laikā administrators sastapies ar vairāk nekā desmit sūdzībām, taču tiesa tās visas noraidījusi. O. Fīrmanis lielo sūdzību skaitu skaidro ar kreditoru dažādajām interesēm, kuri tāpēc uz administratora darbībām skatās ļoti uzmanīgi. «Administratoram ir septiņreiz, ja ne desmitreiz, jānomēra, pirms viņš kādu darbību veic,» uzsver O. Fīrmanis. Jāņem arī vērā, ka šāda bankas bankrota procedūra Latvijā faktiski notiek pirmo reizi - līdzīgu procesu bijis tik maz, ka nevar runāt par kaut kādu praksi, uzsver U. Petrauska.

Tomēr neapmierinātību ar administratora veikumu jau kopš tā darbības sākuma pauduši vairāki Krājbankas kreditori, kuru noguldījumi bankā pārsniedza valsts garantētos 100 tūkstošus eiro. Viens no redzamākajiem KPMG kritizētājiem ir bijušais Rīgas mērs A. Ārgalis, kurš, kā pats atzīst, jau «no pirmās dienas ir cīnījies ar administratoru». A. Ārgalis pārmet KPMG agrāko sadarbību ar V. Antonovu, turklāt nesen ekspolitiķis vērsies Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret Krājbankas un KPMG pilnvarotajām amatpersonām par ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Iesniegumā policijai A. Ārgalis norādījis, ka Krājbanka ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic noslēgusi līgumu, ar kuru airBaltic par 65,5 miljoniem eiro ar nomaksas termiņu uz 15 gadiem iegādājās no Krājbankas vai tās meitassabiedrības SIA Atlantijas biroji prasījuma tiesības pati pret sevi 73,53 miljonu eiro apmērā, ziņoja LETA.

U. Petrauska, lūgta komentēt A. Ārgaļa daudzās sūdzības, neslēpj ironiju: «Andris Ārgalis ir ļoti možs kreditors. Ārgaļa kunga interese ir neapsīkstoša un saistās faktiski ar vienu uzņēmumu grupu - airBaltic. Es nezinu, kāda ir Ārgaļa kunga tiešā ieinteresētība šajā grupā, bet saskatāmas zināmas līdzības argumentos un stratēģijā ar to, ko Bertolts Flika kungs virza. Tas vilnis, ja nāk, tad nāk no vairākām pusēm ar vienādiem argumentiem, un tas nav tikai Ārgaļa kungs tādā gadījumā.» Pats A. Ārgalis gan saistību ar bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku noliedz. «Es Flika kungu nekad mūžā neesmu ne redzējis, ne dzirdējis, es tik varu pateikt, ka mēs, tie, kas esam cietuši, šad un tad sazināmies,» atzīst ekspolitiķis.

Par spīti daudzajiem kreditoru iebildumiem, KPMG tiešais uzraugs FKTK nesaskata problēmas administratora darbā. FKTK ieskatā KPMG līdz šim rīkojies kreditoru interesēs, nodrošinot likumīgu un efektīvu bankas maksātnespējas procesa gaitu.

Arī tiesa, izskatot vairākas sūdzības par Krājbankas administratora darbību, atzina tās par nepamatotām, uzsver FKTK pārstāve Laima Auza.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Krājbankas kreditoru prasījumu apmierināšanas kārt

1. Noguldījumu garantiju fonds.
2. Bankas darbinieki.
3. Nodokļu maksājumi.
4. Neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetā.
5. Valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem.
6. Pārējie likumīgie kreditori (t. sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstošu eiro).
7. Procentu maksājumi kreditoriem.
8. Kreditoru, kas pieteikušies pēc termiņa, prasījumi.
9. Subordinētie aizdevumi.
10. Visbeidzot - akcionāri.
Avots: FKTK

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?