Tomēr arvien biežāk ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka preses brīvības situācija Latvijā pasliktinās. Pretlikumīgā žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās, šī gada sākumā izskanējušās ziņas par Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes vēlmi likt noklausīties ziņu aģentūras LETA žurnālistes Emīlijas Kozules telefonsarunas, kam nu pievienojusies otrdienas vakarā notikusī kratīšana Latvijas Televīzijas raidījuma De facto žurnālistes Ilzes Naglas mājvietā liecina par bīstamu tendenci. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gan sola, ka parūpēsies, lai tiesībsargājošās iestādes nekļūtu par līdzekli preses brīvības ierobežotāju rokās. Taču kratīšana I. Naglas mājoklī ir ļoti bīstams precedents.
Kriminālprocesa likuma 154. pants skaidri nosaka, ka tiesa var uzdot plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem vai redaktoriem pienākumu norādīt informācijas avotu. Lai arī ko apgalvotu kratītāji, žurnālistu un masu mediju izpratnē leģendārais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas uzlauzējs Neo bija I. Naglas informācijas avots. Jau minētais Kriminālprocesa likuma 154. pants ļoti precīzi reglamentē kārtību, kādā jānotiek lemšanai par informācijas avota atklāšanu. Proti, par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu ir jālemj izmeklēšanas tiesnesim, kam ir jāuzklausa ne tikai ierosinājuma iesniedzējs, bet arī plašsaziņas līdzekļa žurnālists vai redaktors. Lemjot ir jāizvērtē arī personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgums, turklāt tiesneša lēmums ir pārsūdzams augstāka līmeņa tiesnesim. Līdzīgi principi ir noteikti arī Preses likumā.
I. Naglas gadījumā jautājums par kratīšanu žurnālistes mājoklī Rīgas Centra rajona tiesas darbakārtībā nokļuva tikai pēc kratīšanas. Arguments - kratīšana veikta steidzamības kārtā. Visticamāk, steidzamība saistīta ar faktu, ka otrdienas vakarā kratīšana veikta ne tikai I. Naglas mājās, bet arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas telpās. Taču diez vai tas var kalpot par attaisnojumu, lai neievērotu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas regulē informācijas avotu atklāšanas kārtību.
Jā, par datu noplūdi no VID ir ierosināts kriminālprocess, taču Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks pats iepriekš publiski atzinis, ka tā dēvētā Neo rīcība par prettiesisku galvenokārt uzskatāma tādēļ, ka, publiskojot datus par dažādu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu saņemto atalgojumu un citiem labumiem, tikusi veicināta neiecietība pret atsevišķām sociālām grupām. Šis ir visai apšaubāms nodarījums - datu publiskošana lielākoties tikai apstiprināja teju vispārzināmu faktu, ka dažās ministrijās, valsts institūcijās un kapitālsabiedrībās tiek maksāts nesamērīgi augsts atalgojums. Neo, publiskojot datus, nav aicinājis sabiedrību izrēķināties ar lielo algu saņēmējiem, bet gan rosinājis diskusiju par atalgojuma sistēmas nepilnībām.
Nav pamata uzskatīt, ka steidzama un, iespējams, prettiesiska kratīšana I. Naglas mājās bijusi nepieciešama, lai novērstu kādu būtisku apdraudējumu sabiedrības vai konkrētu personu interesēm, apturētu kādu noziegumu. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše šo kratīšanu uzskata par vardarbīgu informācijas iegūšanu. Likumsakarīgi rodas jautājums: kādēļ Ekonomikas policija un procesa virzītājs ir izvēlējušies tik apšaubāmu veidu, kā noskaidrot, ko īsti I. Nagla zina par Neo? Varbūt tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka tiesnesis viņu prasību likt žurnālistei atklāt savu informācijas avotu noraidīs kā nepamatotu?
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pieņēmusi vairākus žurnālistiem labvēlīgus lēmumus par tiesībām neatklāt informācijas avotus, norādot, ka šīs tiesības garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants. Piemēram, pērnā gada decembrī ECT vienbalsīgi nolēma, ka Lielbritānijas tiesas nepamatoti likušas vairākiem masu medijiem atdot žurnālistu rīcībā nonākušus konfidenciālus dokumentus par Beļģijas alusdarītavas Interbrew biznesa interesēm. Arguments - ja žurnālistiem rodas priekšstats, ka tādējādi viņi palīdzētu identificēt anonīmus informācijas avotus, tam var būt negatīvas sekas.
Arī kratīšanai I. Naglas mājoklī var būt ļoti negatīvas sekas. Esošajiem un potenciālajiem žurnālistu informācijas avotiem ir raidīts skaidrs signāls, ka pat likumdošanā nostiprinātie informācijas avotu aizsardzības principi Latvijā tiek pārkāpti. Tādējādi tiek apdraudētas sabiedrības intereses - iespējas saņemt informāciju par tai nozīmīgiem procesiem.