Piedalīšanās tajās tiek uztverta arī kā iespēja parādīt sabiedrībai LZS rindās izaugušo jauno politiķi Armandu Krauzi, kas pieteikts kā Rīgas mēra kandidāts. Pašvaldību vēlēšanu kampaņa dod tribīni un atpazīstamību, kā arī iespēju gūt nepieciešamās iemaņas turpmāko politiskās karjeras pakāpienu sasniegšanai.
Zaļo un Zemnieku savienības dalīborganizācijas - Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija -, startējot Rīgā katra ar savu sarakstu, ir gatavas pat pieciest citu latvisko partiju pārmetumus par šī elektorāta balsu sašķelšanu. Tas tikai palielinās tagad domē pie varas esošā Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai izredzes! Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) un Vienotības saraksta līderes Sarmītes Ēlertes kampaņa jau bija uzņēmusi apgriezienus, kad A. Krauze vēl pat nenojauta, ka viņam tiks izteikts šis piedāvājums, ko saņēma februārī. Līdz šim Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdis A. Krauze ar Rīgu asociējies visai maz, lai gan ir rīdzinieks trešajā paaudzē. Neoficiāli dzirdēts, ka vēlēšanām LZS gatavojas nopietni, piekomandējot A. Krauzem sabiedrisko attiecību speciālistu komandu, kā arī Saeimas deputātes Ilonu Jurševsku un Ivetu Griguli, kura bija līdzās arī Andrim Bērziņam, kad viņu pieteica Valsts prezidenta vēlēšanās.
Vienu A. Krauze ir pateicis skaidri - ar Saskaņas centru strādāt vienā koalīcijā nav iespējams, jo «Zemnieku savienība ir sena partija, kurā bija Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Meierovics, Jānis Čakste». Taču, ja SC piedāvātu labus saimnieciskus lēmumus, kas būtu rīdzinieku interesēs, tos LZS atbalstītu.
Nepaliek Saeimā
Latvijas Zemnieku savienībā A. Krauze iestājās gadu pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kurās kandidēja no ZZS saraksta un 2010. gadā tika ievēlēts Saeimā - visticamāk, pateicoties popularitātei, ko bija ieguvis kā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs. Daļa vēlētāju varēja justies vīlušies, ka pēc ievēlēšanas A. Krauze nolika Saeimas deputāta mandātu, jo nevarēja savienot šo amatu ar darbu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Taču tajā viņš jau bija darbojies vairākus gadus, ko zināja, piekrītot startēt vēlēšanās. Tāpēc var rasties jautājums, vai pēc Rīgas domes vēlēšanām neatkārtosies tas pats. Politiķis pats gan izsaka gatavību strādāt Rīgas domē.
Par to, ka A. Krauze politiskajās diskusijās varētu līdzvērtīgi konkurēt, nešaubās arī LOSP priekšsēdis Edgars Treibergs, kurš ar viņu kopā strādā lauksaimnieku organizācijā un zinot, ka kolēģis daudz lasa, varot kompetenti un brīvi izteikties par daudziem jautājumiem. «Turklāt viņam nav nekā tāda, pie kā var pieķerties,» piebilda E. Treibergs, ar ko domāti kompromitējoši fakti, kādus nevarēšot atrast. Arī A. Krauze sacīja, ka tāpēc tik droši startējot vēlēšanos, jo zinot, ka nav jābaidās no melnās kampaņas. Vieni saka, ka viņš prot iepatikties, par ko liecinājusi arī dalība televīzijas šovā Gandrīz ideālas vakariņas, kurā gan pats nekad nebūtu pieteicies - viņu izvirzījuši kolēģi. Taču kāds mēra kandidāta pazinējs neoficiāli atzina: «Izlūkos ar Armandu es kopā neietu. Es pat nevaru pateikt, kāpēc, bet ir cilvēki, kas šķiet mazliet slīpēti un tā dēļ negribas uzticēties.»
Neatklāj lielo mērķi
A. Brigmaņa teiktais liecināja, ka ar A. Krauzi, kurš bijis arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, LZS saistās tālejošāki plāni. Visticamāk, viņa vārds pēc gada būs arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstā vai 2014. gada nogalē - Saeimas vēlēšanu sarakstā, ja EP neizdosies iekļūt. «Jebkurš cilvēks grib virzīties uz priekšu, grib attīstīt savas prasmes. Ja tas ir iespējams, tad arī pakāpties pa karjeras kāpnēm,» atzina A. Krauze, atturoties atbildēt uz jautājumu, kāds varētu būt viņa augstākais mērķis politikā - to rādīšot dzīve.
Vaicāts par iecerēm Rīgā, ja būs lemts domē strādāt, A. Krauze atbild: «Rīgā ir mērens juceklis. Koalīcija plēšas ar opozīciju, kurai nevēlas pat atklāt pašvaldības uzņēmumu finanšu datus. Tā nevar būt. Rīgas pašvaldības uzņēmumus nevar pārvaldīt, kaut ko slēpjot.» A. Krauze Rīgā vēloties tādu kārtību, kāda esot Ventspilī, kur arī efektīvi apgūstot ES fondus, bet neesot pārliecības, vai šajā ziņā Rīgas dome ir izmantojusi visas iespējas. Ventspils mērs Aivars Lembergs joprojām ir ZZS premjera kandidāts, lai gan pašvaldību viņš nevar pilnvērtīgi vadīt, jo ir atstādināts no pienākumiem. Uz jautājumu, vai LZS šonedēļ paredzētajā kongresā nevajadzētu izraudzīties citu premjera kandidātu, A. Krauze nevēlējās atbildēt, jo tas esot ZZS kompetences jautājums, bet apvienības darbā viņš aktīvi neesot iesaistījies.
Visu intereses aizstāvēt
Vairāki A. Krauzes kolēģi pat nav iedomājušies, ka viņš ir rīdzinieks, jo šķitis, ka politiķis dzīvo Krimuldas novadā, kur viņam ir arī kādas 30 bišu saimes. Arī bērnību viņš pavadījis Rīgā, kur krustmātei Torņakalnā bijušas bites. No šejienes doma iet mācīties uz Vecbebru tehnikumu, pēc kura sekoja studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Par LOSP valdes priekšsēdētāju viņu izvirzīja Latvijas Biškopības biedrība laikā, kad LOSP vadītājus izraudzījās rotācijas kārtībā, bet no 2008. gada valdes priekšsēdi vēlēja uz trim gadiem.
Biškopības biedrība, kurā ir ap 2700 biedru, nesen paziņoja par izstāšanos no Zemnieku saeimas, ko skaidro ar biškopjiem nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Runa ir par bitēm kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu rapšu sēklu kodināšanā. Ražotājiem savukārt atteikšanās no vairākiem pesticīdiem, ko ierosinājusi Eiropas Komisija, var radīt zaudējumus. Zemnieku saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja atgādina, ka Biškopības biedrība tikai pērn iestājusies organizācijā. Viedokļu atšķirība starp biteniekiem un augkopjiem ir neizbēgama, bet, ja pasaka, ka «tāpēc mēs šķiramies, tad tas izskatās pēc izdevīga gājiena politisku interešu dēļ». Var secināt, ka Zemnieku saeimas pārstāve arī paziņojumu saista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, jo ražotāji un biškopji citās Eiropas valstīs ir iemācījušies līdzās pastāvēt. A. Krauze saka, ka LOSP vienmēr aizstāvējusi visu lauksaimnieku intereses - arī mazos un vidējos zemniekus, kamēr Zemnieku saeima vispirms tiek uztverta kā lielražotāju interešu pārstāve.