Rīkojas kā valsts
Komisijas maksas lielajām bankām vienmēr bijušas labs ienākumu avots, saka investīciju baņķieris Jānis Lielcepure. Tagad dažu santīmu vai latu lielās komisijas kļuvušas vēl nozīmīgākas, jo bankām ar to palīdzību jākompensē naudas plūsmas apsīkums kredītu jomā. Lai gan no klienta viedokļa tās nav lielas summas, bankām, kas dienā apstrādā miljoniem maksājumu, tarifu palielināšana par šiem pakalpojumiem «dod diezgan lielu efektu», atzīst J.Lielcepure.
Swedbank ir pirmā no lielajām Latvijā strādājošajām bankām, kas nākusi klajā ar informāciju par cenu palielināšanu - vispirms pēc Jāņiem tika paziņots, ka no 20.augusta bilances apskatīšanās Swedbank bankomātos vairs nebūs bezmaksas, bet maksās septiņus santīmus. Savukārt jūlija pēdējā dienā banka paziņoja, ka tiem, kas no bankomāta vēlēsies izņemt vairāk par 500 latiem mēnesī, no 1.septembra būs jārēķinās, ka arī tas vairs nebūs bez maksas, bet maksās 0,2% no izņemtās summas utt. Parex banka tarifus cēlusi 2.augustā, ieviešot 25 santīmu maksu par valūtas mainīšanu filiālēs un palielinot internetbankas pārskaitījumus uz kontiem citās bankās no 20 uz 25 santīmiem.
Swedbank uzsver, ka cenu paaugstināšanas iemesls ir - šādas ir pakalpojumu faktiskās izmaksas, bet iepriekš banka tos subsidējusi. Savukārt eksperti skaidro - ir acīmredzami, ka banka cenšas samazināt savus zaudējumus un palielināt krītošos ieņēmumus. U.Zemturis piebilst, - banka rīkojas līdzīgi kā valsts, kas samazina budžeta izdevumus un palielina nodokļus, lai savāktu lielākus ieņēmumus.
Arī paradumu maiņai
U.Zemturis uzsver, ka bankas izcenojumus izmanto arī, lai mainītu klientu paradumus bankai izdevīgākā virzienā. Piemēram, bankai nav izdevīgi, ka klienti nāk uz filiālēm un rīkojas ar skaidru naudu, nevis izmanto internetbanku un maksā ar karti. Tāpēc, apliekot skaidras naudas izņemšanu ar lielāku tarifu, banka ne tikai var ietaupīt uz bankomātu un filiāļu tīkla uzturēšanas rēķina, kas ir «milzīgs izmaksu postenis», bet arī iekasēt maksu no tirgotājiem par pirkumiem ar karti vai komisiju no cilvēkiem, kas tomēr izņem skaidru naudu. To, ka tarifu celšana vērsta arī uz paradumu maiņu, apstiprina arī pati Swedbank, paužot, ka klienti arvien vairāk izmanto elektroniskos norēķinus un mazāk - skaidru naudu. Savukārt Parex bankas skaidrojums ir lakonisks - tarifi mainīti, jo mainījusies tirgus situācija. Pārējās Dienas aptaujātās lielās bankas SEB, Nordea, DnB Nord un Hipotēku banka izmaiņas tarifos šogad nav veikušas un apgalvo, ka tuvākajā laikā arī neplāno to darīt.
Runājot par cenu paaugstināšanas sekām, Latvijas Universitātes asociētā profesore ekonomiste Margarita Dunska atzīst, ka liela daļa banku klientu būs spiesti samierināties ar palielinātajām cenām, jo ir saistīti ar konkrēto banku, piemēram, paņemts kredīts. Arī J.Lielcepure piebilst, ka tagad bankas vairs nav aktīvas citu banku klientu pārvilināšanā, it sevišķi tādu, kam ir kredīts, tāpēc daudziem būs mazas izvēles iespējas. Savukārt U.Zemturis, turpinot analoģiju ar valsts rīcību, spriež: «Ka tikai nesanāk tāpat kā ar paaugstināto PVN,» - ieņēmumi no paaugstinātajiem tarifiem var izrādīties krietni mazāki, nekā cerēts.