Ieceres izpildei valsts pasūtījusi trīs programmas, un konkurss notika jau gada sākumā. Visus pasūtījums veiks kompānija Iteranet. 4,41 miljons rubļu (80 tūkstoši latu) novirzīti programmai ar segvārdu Disput, kas monitorēs informācijas plūsmu sociālajos tīklos. Nākamo soli veiks programma Monitor-3, kurai atvēlēti 4,99 miljoni rubļu (90 tūkstoši latu). Tās uzdevums būs analizēt iepriekšējā posmā iegūto informāciju. Vislielākā naudas summa jeb 22,8 miljoni rubļu (400 tūkstoši latu) atlicināti trešajai programmai Štorm-12, kas, vadoties pēc iepriekšējā analīzē iegūtajiem datiem, atbildēs par vēlamās informācijas izplatīšanu sociālajos tīklos.
Eksperti prognozē, ka programmas izmantos ne tikai Krievijas interneta telpas uzraudzībai. Tās iekļaus arī citvalstu sociālos tīklus - tādas starptautiskas vietnes kā Facebook un Google+. To efektivitātes pārbaudei, visticamāk, izvēlēs Austrumeiropas valstis, kas kādreiz ietilpušas PSRS sastāvā. Pirmās divas programmas būs gatavas jau šogad.
Kā uzsvēra Interneta drošības centra koordinators Urvans Parfentjevs, Krievijas vēlme kontrolēt internetu ārvalstīs bija spilgti pamanāma jau 2007. gadā, kad Igaunijas galvaspilsētā Tallinā izcēlās protesti pret Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu.