Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka šie NATO ģenerālsekretāra vārdi ir uztverami kā nopietns brīdinājums un visvairāk apdraudētās valstis ir Moldova un Gruzija, kuras ir parakstījušas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un kurām ir teritoriālie konflikti - Moldovai par Piedņestru un Gruzijai par Dienvidosetiju un Abhāziju. Eksperti gan uzskata, ka Baltijas valstis kā NATO dalībnieces neapdraud tieša Krievijas militāra intervence, taču mēs nevaram arī atslābt un nerūpēties par savu drošību.
Attiecībā uz Krievijas iespējamiem tīkojumiem pēc Baltijas valstīm ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) norāda, ka mūs sargā NATO līguma 5. pants, tajā pašā laikā ir jāstiprina NATO klātbūtne mūsu valstīs, kas «kalpotu kā efektīvs Krievijas atturēšanas līdzeklis». E. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka jāizstrādā jauni aizsardzības plāni, kas ietvertu «zaļo cilvēciņu» parādīšanās risku. Runājot par iespējamiem tālākiem Krievijas soļiem, ministrs atzina, ka vislielākās bažas rada situācija Piedņestrā, kur Krievija var censties izspēlēt referenduma kārti. «Krievija mēģina bloķēt ES Austrumu partnerības politiku, lai gan esam skaidrojuši, ka tā nav vērsta pret Krieviju. Valstis, kuras parakstījušas līgumus ar ES, pašas to vēlējās, neviens tām to neuzspieda. Atcerēsimies, ka pavasarī notika neleģitīms referendums Moldovas autonomajā reģionā Gagauzijā par pievienošanos Muitas ūnijai. Faktiski tuvākā nākotne parādīs, vai saglabāsies līdzšinējā pasaules kārtība un tiks respektēta valstu teritoriālā integritāte,» norādīja E. Rinkēvičs. Ministrs arī uzsvēra, ka tieši tāpēc tik svarīgas ir Rietumu valstu sankcijas pret Krieviju, lai novērstu tās vēlmi turpināt destabilizēt situāciju pasaulē un mainīt valstu robežas.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors uzskata, ka Krievija darīs visu, lai neļautu bijušajām PSRS republikām integrēties Rietumos. «Baltijas valstis nav tik viegli sasniedzamas, bet pārējās ir riska zonā. Jāatgādina, ka no bijušajām PSRS republikām, izņemot Baltijas valstis, Krievijas militāro bāzu nav tikai Turkmenistānā un Kazahstānā,» stāsta pētnieks. Tajā pašā laikā Krievijas potenciālais apdraudējums vairāk izpaustos kā šantāža ar energoresursiem, cenšanās sarīkot neleģitīmus referendumus jūtīgajās teritorijās, nevis tieša militāra intervence.
Politologs Kārlis Daukšts par bīstamāko Krievijas politikā dēvē retoriku par vienas etniskās grupas aizstāvēšanu jebkur pasaulē, tādējādi attaisnojot gan valstu suverenitātes pārkāpumus, gan robežu mainīšanu. «Baltijas valstis kā NATO dalībvalstis gan ir vairāk pasargātas par Moldovu un Gruziju, taču bažas rada saspīlētās etniskās attiecības un cilvēku grupas, kuras sapņo par Jaunkrieviju un vēlas atjaunot vēsturiskās XIX gadsimta robežas,» norāda politologs. Jāpiebilst, kamēr nav atrisināti teritoriālie konflikti, valstis nevar iestāties NATO.