Lāsma Vaivare (32)
Mani apsvērumi par otro bērnu ir racionāli. Ir jau piecgadīgs puika, un redzu, ka viņam ir garlaicīgi. Arī pati nāku no divu bērnu ģimenes - man ir brālis. Sevi bieži esmu iedomājusies situācijā - ar vecāko dēlu eju mazākajam pakaļ uz bērnudārzu. Tāds bija mans plāns jau kopš pirmā mazuļa piedzimšanas. Jāteic, pēc pirmā nevēlējos uzreiz otro, jo tajā brīdī bija svarīga arīdzan karjera. Vēlāk nāca krīze un ieviesa savas korekcijas - šķita, nav īstais laiks. Tagad situācija ir labāka arī darbā, un ir pēdējais laiks mazulim, jo jaunāka taču nekļūstu. Domāju, ka bērnu radīšana nav tikai naudas jautājums. Ja tā būtu, sievietes vispār nedzemdētu. Mans vīrs saka - bērna pieteikšanās mudina vairāk domāt par to, kā izgrozīties arī ne tik vēlamos apstākļos.
Ieva Mārtiņa (34)
Dienas Biznesa žurnāliste, gaida pirmo mazuli
Bērnu ātrāk nevarēju atļauties, krīze būtiski ietekmēja ģimenes finanses. Man ir lielas kredītsaistības. Tieši šodien kolēģe atgādināja, ka es savos trīsdesmit, ieraugot viņas mazo ķiparu, esot teikusi apmēram tā: man arī būs bērns - 34 gadu vecumā. Nezinu, varbūt toreiz sevi ieprogrammēju, ka par mazuli ātrāk nemaz i nevaru domāt, jo nav taču pienācis laiks.
Pēc trīsdesmit arvien biežāk pieķēru sevi pie domas, ka arvien vairāk domāju par bērniem - ir patiešām pēdējais laiks saņemties mazulim. Un kad grūtniecības testā ieraugi divas svītriņas, kas liecina, ka esi stāvoklī, sāc pārstrukturizēt dzīvi. Šķiet, vēl neesmu apjautusi, ko nozīmē bērns un ko nozīmē kļūt mātei, bet esmu ļoti priecīga. Ar darbu un finansēm viss būs kārtībā!