«Pamatā izmantota kataloga sistēma, kā savulaik Yahoo pirmsākumos. Šādi lietas netaisa jau gadus divdesmit. Tagad lieto meklētāja principu. Dizains ir drausmīgs. Ja projekta autori apgalvo, ka tā lielās izmaksas veido tas, kas atrodas, tā teikt, projekta aizmugurē, tad es varu pateikt, ka šādas aizmugures vienkārši nav,» vērtē ziņu portāla TVnet direktors Ivars Bauls, eksperts ar 13 gadu pieredzi interneta jomā.
Projektu kūrē valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas. Tās direktors Armands Magone aicināja atnākt un iepazīties ar projektu Digitālā kultūras karte. Viņš skaidroja, ka ieguldīto iespējams novērtēt tikai klātienē. Digitālo kultūras karti izstrādājusi IT kompānija Rix Technologies. Kompānijas vadītāja Eva Butāne nenoliedz, ka digitālās kultūras kartes publiski redzamā sadaļa tiešām nav 750 tūkstošu vērta, jo tā ir niecīga kopējā projekta sastāvdaļa. «Patiesībā tā ir visaptveroša kultūras informācijas datubāze, kuras redzamā daļa - mājaslapa - nemaksā pat desmit tūkstošus. Savukārt projekta integrācija bibliotēku sistēmā vien izmaksā simt tūkstošus,» viņa skaidro. Www.kulturaskarte.lv esot ļoti apjomīga datubāze, kurā ir iekļauta pilnīgi visu kultūras objektu un institūciju informācija. Kultūras darbinieki visus datus ievada šajā sistēmā, tāpēc vairs nav nepieciešams tos papīra formātā sūtīt dažādām statistikas un citām informāciju apkopojošām institūcijām.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs uzskata, ka šī situācija jāskatās no divām pusēm. Pirmā - ideja par šādu projektu ir pozitīvi vērtējama, bet, no otras puses, vai šī mājaslapa būs konkurētspējīga interneta vidē un kas administrēs informācijas atjaunošanu? «Lapai jābūt «dzīvai» un uzticamai. Ja es ieiešu mājaslapā, meklēšu kinoteātrus Rīgā un ieraudzīšu, ka rāda, piemēram, jau gadu novecojušu informāciju, es vairs šo lapu nekad neapmeklēšu,» atzīst V. Šeļmanovs-Plešs. Asociācijas izpilddirektors apgalvo, ka pašlaik nav iespējams pateikt, cik projekts ir apjomīgs, tādēļ par projekta izmaksām grūti spriest.
KM nenoliedz, ka portāla galvenā mērķauditorija patlaban ir kultūras iestāžu darbinieki, jo Latvijas digitālā kultūras karte ir galvenais valsts kultūras statistikas apkopošanas mehānisms. Tās dati tiek sniegti Centrālās statistikas pārvaldes datubāzei. Kopš 2010. gada kultūras nozaru statistikas datu apkopošana notiek decentralizēti tikai elektroniskā formātā - pašas kultūras iestādes ievada datus sistēmā, nevis sūta tos papīra formātā uz KM. Ar Kultūras kartes informācijas sistēmu tagad strādājot aptuveni 3000 lietotāju. Tā kā projektu plānots pabeigt tikai šā gada otrajā ceturksnī, nevajagot brīnīties, ka dažas portāla sadaļas pagaidām nestrādā, norāda KM.
Digitālās kultūras kartes izveidošanai iztērēti 55 000 latu no valsts budžeta naudas, 278 000 piešķīra Bila un Melindas Geitsu fonds, bet lauvas tiesa - Ls 413 165 - finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļiem, liecina KM informācija.