Būvdarbi kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ir apturēti līdz arheoloģiskās uzraudzības nodrošināšanai. Jau ceturtdien Rēzeknē ieradīsies licencēti arheologi, kas vadīs noraktā kultūrslāņa rūpīgu izpēti, tikai tad varēs turpināt būvdarbus. Ar SIA _Re&Re_ pārstāvi Edvīnu Konceviču _Dienai_ pirmdien sazināties neizdevās.
Kultūras pieminekļu sargi jau agrāk bija nopietni satraukušies par būvdarbiem, kas paredzēti Rēzeknes viduslaiku pils tuvumā. Kā uzsvēra I. Juškāne, būvdarbu sākšana, it īpaši lietojot smago tehniku būvlaukuma sagatavošanai un bez arheoloģiskās uzraudzības, ir vērtējams kā būtisks kultūras pieminekļa saglabāšanas un aizsardzības noteikumu pārkāpums, jo tādējādi ir neatgriezeniski izpostīta daļa no neizpētīta kultūrslāņa. XVI gs. beigās tapušās poļu revīzijās tiek minēta koka apbūve Rēzeknes pils priekšpilī, kā arī atzīmēta pie pils esoša pilsētiņa ar baznīcu un kapelu. Hipotētiski pieļaujams, ka Rēzeknes pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils drupām var tikt uzskatīts par ilgstoši apdzīvotas vietas centru.
Arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā pēdējo reizi veikti tikai 1980.-1982.gadā arheologa Ēvalda Mugurēviča vadībā. Tad tika konstatēts, ka viduslaiku pils ierīkota latgaļu vēlā dzelzs laikmeta (IX-XII gs.) pilskalna vietā, iegūtas gandrīz 300 senlietas.
Rēzeknes pilsētas domes deputāts un attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Petkevičs uzskata, ka VKPAI lēmums īpaši neaizkavēs projekta virzību.
«Es, protams, neesmu speciālists, bet man šķiet, ka tie pāris centimetri zemes, kas tika noņemti, nez vai var saturēt kādas svarīgas vēstures liecības. Protams, pareizāk būtu bijis, ja būvnieki sagaidītu arheologus un tad sāktu darbus.»
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs būs pirmā lielākā par ERAF līdzekļiem būvētā sabiedriskā ēka Rēzeknē.
Projekta apjoms ir ap piecarpus miljoniem latu, no kuriem tikai Ls 430 000 piešķir pašvaldība.