Kur ir šis valstsvīrs, kura rūpe un atbildība ir vides politika un tās drošība? Atvaļinājumā. Protams, nav jau vērts pārtraukt atpūtu to dažu tūkstošu cilvēku dēļ, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā pēc sadzīves ķīmisko līdzekļu nonākšanas vidē Mārupītes apkārtnē. Lai jau Ameriks un Mārupes Bojārs paši tiek galā. Piecdesmit tonnu 294 dažādu profesionālo sadzīves ķīmijas un dezinfekcijas līdzekļu mikšļa pēc cītīgās dzēšanas nokļuva notekgrāvjos, Mārupītē un caur Mārupītes dabas parku, šķērsojot Māras dīķi un Arkādijas parku, ieputoja Daugavā.
Vakar manā elektroniskajā vēstuļu kastītē iekrita Latvijas Zaļās partijas līderu viedokļu apkopojums par to, ka šāda katastrofa varēja notikt, jo tikušas optimizētas vides institūcijas. Vēstule saturēja arī ieteikumus un rekomendācijas pārbaudīt bīstamos objektus Rīgas robežu tuvumā un veikt risku analīzi. Nolēmu, ka zaļie atbilstoši savai pārliecībai pauž viedokli un pie reizes, iespējams, sāk atgādināt vēlētājiem, ka rūpes par dabu ir universāla un mūžīga vērtība. Tomēr kaut kas te nebija pareizi. Vai vēstulē citētais Raimonds Vējonis ir tas pats, kurš atpūšas Gruzijā un ir arī vides ministrs? Vai vides ministra un viņa pakļautībā esošās komandas uzdevums nav izstrādāt valsts vides politiku? Gādāt, lai Latvijas likumdošanā tiktu ierosināta un nostiprināta kārtība, kā glabājami ķīmiskie un citi produkti, kas potenciāli var radīt draudus cilvēkiem un videi. Un ne tikai Rīgā vai tās pievārtē, bet visā Latvijā. Apzinoties, ka Latvija ir neliela teritorija un te nav tūkstošiem bīstamo noliktavu, glābēji jānodrošina ar informāciju par iespējamo apdraudējumu cilvēkiem un dabai, ja šādā vietā notiek kas ārkārtējs. Ja šāda informācija ir, glābšanas dienesti var izmantot pareizas metodes un līdzekļus, līdz minimumam samazinot piesārņojuma izplatīšanos.
Tā ir valsts institūciju atbildība - nodrošināt stingru bāzi, lai, neskatoties uz to, vai pašvaldībā ir vides departaments vai tas ir likvidēts, būtu dzelžaina kārtība un atbildība par rīcību šādās situācijās.