Kādreiz lauku skolas autobusos skolēnu bija tik daudz, ka daži dabūja stāvēt kājās, tagad - nav kas sēž. Tā gana tēlaini reālās dzīves situāciju raksturojis kāds novada pārstāvis. Latvija izmirst. Par to nemaz nav jārunā tālas un nezināmas nākotnes izteiksmē - pietiek ar šodienas skaitļiem. Dienas pētījums liecina, ka no vairāk nekā simt Latvijas pašvaldībām pozitīva dzimšanas/miršanas bilance ir vien dažos Pierīgas novados. Cerīgi vēl izskatās Rīga, Ventspils un Jelgava, taču visā pārējā valstī paveras šausminošs skats. Liepājā un Daugavpilī mirušo jau ir divas reizes vairāk nekā jaundzimušo, taču mazākos novados ir trīskārši un pat četrkārši mīnusi.
Skaidrs, ka valsts bērnus nedzemdē, taču valsti pārstāvošo politiķu rokās ir vara situāciju mainīt, pienākums uztraukties par to, mudināt un veicināt, lai paši iedzīvotāji demogrāfijas bedri pamazām bērtu ciet. Taču nekas tāds nenotiek. Turklāt biedējošākais ir tas, ka šobrīd Latvijas politiku lielā mērā nosakošās Vienotības spices retorika drīzāk pat ir pretēja: lieciet mūs mierā -par to domāsim pēc tam. Finanšu ministrs Andris Vilks, Dienas jautāts, ko darīt, tiešā nozīmē ieraujas krēsla stūrī un, atgaiņājoties kā no sūdu mušas, filosofē, ka nav jau zināms, kā mainīsies pasaule, un visbeidzot noteic, ka ne jau nauda un pabalsti ir galvenais, lai laistu pasaulē bērnus. Taisnība ir, taču, kad Vienotības galvenajai kundzei Solvitai Āboltiņai jautā, kā un kad apvienība grasās realizēt savu deklarācijā pausto trešā bērna programmu, atbilde ir: tagad nav naudas. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis, atbildot Par labu Latviju! priekšlikumam, vai nevajadzētu paaugstināt nevis pliku neapliekamo minimumu, bet tā vietā celt neapliekamo minimumu par apgādājamo personu, gurdi nosaka: «Par to var diskutēt.» Un diskusija ar to arī ir galā.
Kā risināt Latvijas iztukšošanās problēmu - tas ir viens no sarežģītākajiem mūsdienu Latvijas jautājumiem, kurā nevar būt taisnvirziena risinājumu, un tas nebūs atbildams ne vienā dienā, ne pat vienā gadā. Taču, kā izteikusies (gan citā jautājumā) vēl viena Vienotības kundze Sarmīte Ēlerte, puse no problēmas risinājuma ir par šo problēmu runāt. Un tas ir tas, ko Vienotība šobrīd ne dara, ne arī, kā noprotams, grasās darīt, - tuvredzīgi un Latvijas nākotnei postoši.
Iespējams, Vienotības līderim un premjeram, kuram pašam bērnu nav, cilvēciski ir grūti runāt par demogrāfijas problēmu un vienpersoniski uzstāties ar uzstādījumu - sākam nopietnu dialogu ar sabiedrību, tāpēc šeit talkā ar steigu būtu jānāk Valsts prezidentam, kad viņš būs izbraukājies pa Maskavas slidenajām ielām, un arī pašai Solvitai Āboltiņai kā Saeimas pirmajai personai, kad būs pieņemts nākamā gadā budžets. Kamolu ir jāsāk šķetināt. Citu iespēju nav.