Kur Zaļkalna cūka

Proti, savā slejā L. Šupstika minēja Tiso muzeju Amsterdamā, kur apmeklētāji vaska varoņus var bezmaz vai apčamdīt. Neesmu tur bijis, bet gandrīz droši varu apgalvot, ka Tiso muzeja telpās ir arī suvenīru veikaliņš, kas muzejam nes ļoti lielus ienākumus. Ārzemēs šādos muzeju veikalos var iegādāties darbu reprodukcijas uz plakātiem, krekliņiem, kafijas krūzītēm, monogrāfijas par muzejā izstādīto darbu autoriem, videofilmas, kurās redzami mākslinieki savā vidē. Pats pērn rudenī biju Miro muzejā Barselonā, tur mākslinieka darbi bija izvietoti pat uz šļūcamām zeķītēm un apakšbiksēm. Jau sen esmu uzskatījis (un reizēm muzeja darbiniecēm arī teicis), ka tajā ir vajadzīga plašāka komercija par pastkartītēm, kādas tur ir patlaban. Kaut vai L. Šupstikas pieminētā Zaļkalna cūka. Arī es tai nevaru paiet garām, to nenoglaudījis (vispirms, protams, rūpīgi pārliecinoties, ka telpas uzraudze atrodas kaut kur citur). Kāpēc muzejs nevar palūgt kādu mākslinieku/amatnieku pagatavot labas kvalitātes (ne no plastmasas) cūkas kopijas miniatūrā? Es tādu sev iegādātos pilnīgi noteikti. Radiem u. c. tuviniekiem dāvinātu. Ja vēl komplektā būtu iespējams iegādāties Ludolfa Liberta elpu aizraujoši skaistās Ņujorkas Taimskvēra gleznas reprodukciju, es būtu septītajās debesīs. Uz apakšbiksēm reprodukciju gan negribētu.