«Sniega un ledus kušana aprīlī varētu notikt pakāpeniski, paaugstinoties diennakts vidējai gaisa temperatūrai, jo esošās prognozes neliecina, ka varētu būt gaidāmi lieli nokrišņu apjomi,» stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa. Prognozes liecina, ka aprīļa pirmās dekādes beigās diennakts vidējā temperatūra būs virs nulles un tad Kurzemes un Zemgales upēs sāksies palu procesi. Latvijas austrumos ledus uzlūšana varētu notikt aprīļa trešajā nedēļā un maksimālais ūdens līmenis upēs varētu būt novērojams mēneša otrajā pusē, uzskata LVĢMC pārstāve. Ledus uzlūšanas sākums Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs gaidāms tikai aprīļa trešās nedēļas beigās.
«Pašvaldībām ir zināmas teritorijas, kuras applūst, un ir skaidrs, kā rīkoties. Jau tagad gandrīz visās pašvaldībās, kurās varētu būt plūdu risks, ir sasauktas civilās aizsardzības komisijas. Sekosim līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un, ja tas tuvosies kritiskajām, esam gatavi rīkoties,» sola Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Ivars Nakurts. Viņš norāda, ka jau tagad atsevišķās vietās, piemēram, Pļaviņās, novērojami ledus sablīvējumi, un tas liecina, ka varētu būt iespējami plūdi.
Atbildīgie dienesti un pašvaldības sanāksmē ne tikai apmainījušies ar informāciju par situāciju, bet arī analizējuši, kādi resursi ir pieejami un kāda būtu iespējamā sadarbība plūdu gadījumos. Piemēram, VUGD rīcībā ir galvenokārt tikai gumijas laivas. Tā kā cilvēku glābšanai pavasara palu ūdeņos piemērotākas ir laivas ar cietu korpusu, piemērotus peldlīdzekļus nepieciešamības gadījumā varētu piešķirt Nacionālie bruņotie spēki. Līdzīgi ar resursiem nepieciešamības gadījumā varētu dalīties arī pašvaldības, uzskata I. Nakurts. Sanāksmē piedalījās pašvaldības, VUGD, a/s Latvenergo, Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Valsts policijas un citu dienestu pārstāvji.