Uzskaitītais atbilst patiesībai, bet es neredzu pretrunu. Es ne tikai jau 11 gadu esmu LZP biedrs, bet esmu arī rīdzinieks, manas darbadienas tiek pavadītas šeit, un jau sen esmu sev formulējis lietas, kas, manuprāt, Rīgai nāktu par labu.
Kādas tās būtu?
Pieskaņojoties laikapstākļiem... Es gribu, lai Rīgā ziemā sniegs ir balts. Rīgas ostā var kraut kaut visas Donbasa ogles, tomēr tehnoloģijām ir jābūt tādām, kas nekaitē videi. Otrais. Manā pilsētā sāli ziemā uz ielām un ietvēm nekaisīs. Kaisīs tāpat kā Helsinkos un Stokholmā granīta šķembiņas, kas pavasarī atkal ir savācamas un atkārtoti izmantojamas. Paskatieties, kas notiek ar mūsu apaviem, automašīnām, kokiem! Mēs visi esam sālīti kā gurķi!
Man jūs jāsarūgtina - tas nav iespējams, jo tad aizdambēsies Rīgas noteku sistēma...
Tas ir pašlaik pie varas esošo arguments. Skaidrs, ka vienlaicīgi jāsaved kārtībā pilsētas kolektoru sistēma. Un? Piecos sešos gados tas ir izdarāms, puse no nepieciešamās naudas piesaistāma no Eiropas līdzekļiem. Neredzu šķērsli - tieši otrādi, izdarīsim vēl vienu ļoti nepieciešamu darbu. Turklāt paskatieties plašāk, ko nozīmē šī smilts un sāls kaisīšana? Jūs domājat, ka, piemēram, tramvaja sliedēm tā nāk par labu? Ja šīs prakses rezultātā cilvēki spiesti biežāk mazgāt savus auto - vai esat padomājis, ka tas nozīmē ne tikai papildu izmaksas, bet arī papildu ķimikālijas?
Lai tā būtu. Es jūs pārtraucu ar savu piezīmi.
Trešā lieta - mūsu bērnu uzturs. Viens no iemesliem, kāpēc Somijas izglītības sistēma starptautiski tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām, ir: jau 1948. gadā tika pieņemts likums, ka bērni no pirmās līdz ģimnāzijas pēdējai klasei uz valsts rēķina vienreiz dienā saņem siltu ēdienu, kas no uzturvielu viedokļa sabalansēts atbilstoši konkrētās vecuma grupas vajadzībām. Kā bioloģijas doktors varu teikt: cilvēka smadzenes aug un veidojas apmēram līdz 20 gadu vecumam. Tās aizņem 5% no ķermeņa masas, toties patērē 20-25% enerģijas, kas tiek uzņemta ar barību, tāpēc ir ļoti, ļoti svarīgi, ko bērns ēd. Ja ēd nepareizi, viņa smadzenēm pietrūkst svarīga «būvmateriāla». Un te svaigi pagatavotām pusdienām skolā ir ļoti liela nozīme. Šodien radio ziņās dzirdēju, ka valsts līmenī brīvpusdienas dos tikai «nu jau arī otro klašu audzēkņiem» un tas izmaksāšot apmēram 2,9 miljonus latu. Ja mēs attiecinātu šo programmu uz visām klasēm un pat pieņemot, ka Rīgā mācās trešdaļa, kaut puse Latvijas bērnu, tas Rīgas budžetam nozīmētu 10-12 miljonu latu. Vai tad tas ir daudz, ja mēs par prioritāti izvirzām mūsu bērnus?
Par šo tēmu varu vēl ilgi runāt, atgriezīsimies pie citiem Rīgas jautājumiem. Paceliet galvu uz debesīm - ko jūs redzat? Latvijas galvaspilsēta - bet debesis aizklāj krustu šķērsu savilkti vadi, kas turklāt nav labi no drošības viedokļa. Darāma lieta. Tālāk. Valstī ir atvēlēta ļoti liela nauda, lai veicinātu elektroauto lietošanu, - tur ir milzu summas gan uzlādes sistēmas veidošanai, gan pārdesmit elektroauto. Par šo naudu var nopirkt 200 000 elektrovelosipēdu! Dzird sakām, ka Rīgā esot grūti ierīkot veloceliņus - trūkstot vietas. Mans ieteikums: skatieties, kur ziemā sašķūrē sniegu uz ietvēm vai ceļmalās. Ja tas netraucē nedz gājējiem, nedz braucējiem, tātad tur ir vieta veloceliņam. Vai galvaspilsētai ir jābūt ar tik noplukušām fasādēm, jo īpaši pašvaldībai piederošajos namos? Manuprāt, nē.
Idejas spilgtas, bet to īstenošanai nepieciešama liela nauda.
Jāsāk ar to, ka Ušakova veiksme lielā mērā ir saistīta ar Dombrovska valdības paveikto valsts līmenī. Tā nu ir: visa valsts taupa, bet Rīga ļoti daudz ko atļaujas. Tomēr ilgi tā nevar turpināties, pilsētas budžets nav sabalansēts. Nevar visu laiku dzīvot uz parāda. Ar to gribu teikt, ka gana daudz līdzekļu var atrast, revidējot summas, kas, tēlaini izsakoties, aizķērušās pa kaktiem. Labi zināms teiciens - zivs pūst no galvas -, bet man labāk patīk - trepes slauka no augšas... Otrkārt, ir jāveicina uzņēmējdarbība Rīgā. Te nepadarītais darbs ir tas, ka nav industriālā parka, industriālo zonu ar gatavu infrastruktūru, kur uzņēmēji - jo īpaši laikos, kad bankas nelabprāt kreditē, - var nākt un strādāt. Te nav jābrauc uz tālām zemēm pieredzi meklēt - komandējumu naudu var ietaupīt, aizbraucot tepat līdz Ventspilij vai Jelgavai.
Labi, piedāvājumu LZP spēj formulēt. Pieņemsim pat, ka ir pienācis laiks, kad LZP, startējot atsevišķi no «zemniekiem», spēj Rīgā pārvarēt 5% slieksni. Un tālāk?
Kāpēc man tagad zīlēt? Un kāpēc man jau tagad uzskatīt, ka rīdziniekiem mūsu idejas neliksies pievilcīgas? Kāpēc man a priori jāpieņem, ka mūsu rezultāti nebūs labi?
Bet jūs taču saprotat, ka kampaņa būs centrēta ap Ušakovu - tur būs valodas referenduma tēma utt.
Tas ir valsts līmeņa, nevis pašvaldību jautājums. Mēs šādās diskusijās neredzam vajadzību iesaistīties. Zaļās idejas ir būtiskas gan latviešiem, gan krieviem, visiem.
Bet jūs nevarēsiet izvairīties no jautājuma, kā vērtējat pašreizējās RD vadības darbu.
Nils Ušakovs ir labs mērs, lai gan līdz Rubikam viņam tālu.
Riskants salīdzinājums.
Rubika laikā kārtības bija vairāk.
Labi, bet, ja Ušakovs ir labs mērs, tad lai tik strādā.
Bet tas nenozīmē, ka nevar būt labāks, ka Rīga nav pelnījusi vēl labāku.
Korupcija Rīgā ir?
Cik noprotams kaut no dažādiem indeksiem - kā pati sabiedrība vērtē -, korupcija joprojām ir problēma visā Latvijā. Mani gan uzjautrina, ka, spriežot pēc KNAB prioritātēm nākamajam gadam, ar oligarhiem esam tikuši galā, nu varam pievērsties medicīnai... Laikam sistēma ir tā «sakārtota» caur iepirkumiem utt., ka nu viss ir likumīgi.
Tā ir arī Rīgā?
Lai par to debatē partijas, kam tas padodas profesionāli. Mūs interesē zaļa Rīga zaļā Latvijā.