Valdības 100 dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti veikusi aptauju, kurā visaugstākais pozitīvais vērtējums pilsoņu vidū ir premjeram V. Dombrovskim. Viņu ļoti pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 47,5% aptaujāto. Taču premjers ir vispazīstamākais valdības loceklis, un līdz ar to lielāka ir to respondentu daļa - 42% -, kuriem ir negatīva vai drīzāk negatīva attieksme. Tāpēc viņš reitinga tabulā nav pirmais. Līdzīgi ir ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība), kurš ir trešais pēc A. Pabrika un kuru pozitīvi vērtē 30,4%, bet negatīvi vai drīzāk negatīvi - 38%. Par E. Rinkēviču nav dzirdējuši 23,3%, vēl 36,2% nav viedokļa. Līdz ar to mazāka ir to aptaujāto daļa, kuri viņu vērtējuši, - 23,2% pret ārlietu ministru ir pozitīva attieksme, 17,3% - negatīva vai drīzāk negatīva. Vismazāk zināma ir zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, par kuriem neko nav dzirdējuši nedaudz vairāk kā 38%, vēl ap 30% nav varējuši novērtēt viņu darbību.
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atgādina, ka tradicionāli aizsardzības, ārlietu un kultūras ministri tiek vērtēti pozitīvāk. Šī aptauja arī parādot, ka labvēlīgāka attieksme ir pret zināmākiem valdības locekļiem ar lielāku pieredzi, kāda ir, piemēram, A. Pabrikam, «kurš ir pratis ministrijas tēlu uzturēt pietiekami labi». Ministru rīcībspēja un konsekvence ir divi galvenie kritēriji, pēc kuriem sabiedrība vērtējot politiķus, uzskata sociologs. Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs valdībā ir pirmo reizi, bet zināms kā bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un ilggadējs valsts sekretārs. «Viņš nekad nav sevi diskreditējis,» norāda A. Freimanis. Pēc viņa domām, abi minētie ministri un arī G. Bērziņš nav kļuvuši par reformatoriem vārdos un «neko nemaina ar nepilnīgu argumentāciju».
R. Ķīļa problēma varētu būt tā, ka viņš ir pieteicis vairāku «reformu virsrakstus, kas visi ir uzbudinoši, bet paliek neskaidri». LF direktoram šķiet, ka daļa sabiedrības šos virsrakstus bez konkrēta plāna uztver kā riskus. Savukārt veselības ministrs «jau kopš Gundara Bērziņa laikiem» vienmēr ir bijis ar zemu pozitīvo vērtējumu, jo tā ir sarežģīta joma, kurā vienmēr ir daudz problēmu. V. Dombrovska trešā valdība, kurā no 14 ministriem tikai sešiem ir iepriekšējā pieredze valdībā, ir pieteikusi sevi ar paaudžu maiņu un kritiskāku attieksmi pret to, kas ir bijis iepriekš, norāda A. Freimanis. Taču viņam ir iespaids, ka sabiedrība nav pārliecināta, vai sāktās reformas radīs drošības sajūtu.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers savu partiju ministru darbību vērtēja daudz atzinīgāk nekā aptaujas dalībnieki. R. Ķīlis ir savas darbības pirmajā fāzē, kad ir nosaucis tēmu un tagad vēlas dzirdēt sabiedrības viedokli par to, lai pēc tam spertu nākamo soli, uzskata V. Zatlers, kurš neredz iespēju atkāpties no ZRP reformām. Viņš teica: «Partija ir izveidota, lai realizētu reformas. Mēs nekritīsim populismā, bet iesim uz darbiem.» Dz. Zaķis uzteica tieši I. Circenes vēlmi sakārtot sistēmu, saistot veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Vienotības frakcijas vadītājam patīk, kā R. Ķīlis un labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) runājot ar sabiedrību laikā, kad šajās jomās ir jāpieņem nepopulāri lēmumi. Par «ārkārtīgi veiksmīgu ministru» Dz. Zaķis uzskata arī finanšu ministru Andri Vilku. Līdzīgi V. Zatleru «iepriecina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis». ZRP priekšsēdis arī norādīja, ka ministrijās gadiem uzkrājusies problēmu nasta, ar ko tagad jātiek galā šiem ministriem.