Pēc ilglaicīgas stīvēšanās vakar Ministru kabinets tomēr nolēma ļaut Rīgas domes vicemēram Šleseram transformēt meža zemi Jūrmalas kāpu zonā, tiesa gan, 0,66 ha, nevis prasīto 0,9 ha platībā, lai iekārtotu greznu mājokli ģimenei.
Protams, var jau teikt: ja cilvēks ir nopelnījis pietiekami lielu naudu, viņš var būvēt tik lielu māju, cik vien vēlas. Taču šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka būvēties un dzīvot kāpu zonā vienmēr ir gribējuši daudzi - tā allaž bijusi iekārojama teritorija.
Grūti pat iedomāties, cik dažādi gaiteņi būtu jāizstaigā un pie cik durvīm jāklauvē «ierindas» Latvijas iedzīvotājam, kurš, piemēram, būtu saņēmis mantojumā zemi Jūrmalas kāpu aizsargjoslā un nobriedis tur uzbūvēt sev ģimenes māju. Šleseram tas ir izdevies, un, domājams, jau tuvākajā laikā strādnieki viņam piederošajā zemesgabalā sāks izcirst 76 kokus.
Citiem vārdiem sakot, valdība ar savu lēmumu ir radījusi bīstamu precedentu, ka katrs, kurš ir spējis vai nākotnē spēs iegādāties zemi attiecīgajā zonējumā, varēs doties uz Ministru kabinetu ar iesniegumu, kas sāktos ar vārdiem - tā kā savulaik jūs Šleseram atļāvāt mainīt zonējumu, gāzt kokus un būvēt māju kāpu aizsargjoslā... Sistēma ir vienkārša - ja jau to drīkst darīt viens, tad kāpēc nevarētu arī citi interesenti?!
Savukārt, nākotnē kaut ko tādu neļaujot darīt citiem pretendentiem, valdība var uzprasīties uz tiesu darbiem par nevienlīdzīgu attieksmi. Precedents ir bīstams arī no tā viedokļa, ka līdz šim līdzīgos gadījumos privātajiem zemes īpašniekiem aizsargjoslā ļāva izcirst ne vairāk kā 0,1 hektāru meža, un dabas aizstāvju jautātais tiešām ir vietā: vai personīgo vajadzību apmierināšana ir tā vērta? Kāds sabiedrībai labums no tā, ka kāds augsta līmeņa politiķis vēlas vīt greznu ģimenes ligzdu?
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža nereti izskanējušas bažas, ka Jūrmala visai mērķtiecīgi tiek pārvērsta no kūrortpilsētas par Rīgā strādājošo iedzīvotāju guļamrajonu. Nu ir pavērti vārti, lai šāds liktenis piemeklētu arī aizsargjoslu, turklāt ne tikai minētajā pilsētā, bet arī citās pagaidām vēl ļoti pievilcīgās Latvijas vietās.
Bet var jau būt, ka tik labvēlīgu lēmumu Ministru kabinets nolēmis piešķirt tikai Šleseram, teiksim, par «īpašiem nopelniem», kādreiz kopā veidojot vienu vai otru valdību.