Taču līdztekus pozitīviem ieteikumiem norādes par izdevumu samazināšanu ir pārāk vispārīgas. Ja apvienība vēlas izmaiņas publiskajā sektorā, tad kāpēc pieredzējušie politiķi neizsaka tikpat konkrētus priekšlikumus, cik valdības sociālie partneri? Vai bijušie ministri bija tik nekompetenti savās sfērās, ka vairs nespēj saskatīt nelietderīgu līdzekļu izmantošanu?
Kāpēc savus ieteikumus nesteidz paust citas opozīcijā esošās frakcijas, arī nav skaidrs. Klusējot tās rada iespaidu, ka, jo sliktāk mums visiem, jo labāk viņiem. Vai iedzīvotāju neapmierinātības un politiskas shēmošanas dēļ tās cer tikt pie teikšanas valstī? Apvienībai Saskaņas centrs pirms raušanās pie varas vispirms pašai būtu jāsaprot un tad arī jāskaidro saviem vēlētājiem, ka mums visiem būs daudz labāk, ja Dievs, svētī Latviju vietā neviens īsti neilgosies pēc padomju laikos dziedātās Šai zemē visdārgā mēs brīvību guvām.
Politikā rūdītā apvienība Par Labu Latviju! (PLL) līdzšinējo klusēšanu attaisno ar nemitīgi mainīgo informāciju. Frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns pamatoti norāda, ka valdība atkāpjas no pirmsvēlēšanu solījumiem gan nodokļu, gan strukturālo reformu jautājumā. Var piekrist, ka investīcijas uz šo zemi neplūdīs, kamēr nebūs stabilas un prognozējamas nodokļu likumdošanas. Taču uzreiz rodas jautājums - kāpēc, pie varas esot, paši neīstenoja tik saldo stāstu par nodokļu samazināšanu un iekasēšanu no visiem un kāpēc neveica strukturālās reformas? Ir iespējams, ka sabiedrības atskārsme par reālo budžeta ietekmi uz katru personīgi nākamgad varētu novest pie valdības uzticības mandāta zaudēšanas. Taču tādā gadījumā būs svarīgi, vai pārāk ieilgušās krīzes radītā vilšanās būs spēcīgāka nekā atmiņas par PLL biedru stabilo ieguldījumu šīs krīzes izraisīšanā.