Latvijā liela loma izglītībā ir valstij, savukārt attiecībā uz profesionālo pilnveidošanos - darba devējiem. Esošā situācija var radīt maldīgu priekšstatu, ka atbildība par cilvēka attīstību ir valsts vai darba devēju ziņā. Nenoliedzami gan valsts, gan darba devēji būtiski ietekmē cilvēku resursa attīstību, tomēr primāri atbildība par personīgo izglītību, kvalifikāciju, zināšanām un intelektuālo kapitālu jāuzņemas pašam.
Pirmkārt, tā ir atbildība par attīstības mērķi - ko man nepieciešams darīt, lai pilnveidotos profesionāli un nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū tagad un nākotnē? Otrkārt, tā ir atbildība par pilnveidošanās procesu - katram pašam jāizlemj un jāizvērtē, kā visefektīvāk izvēlēto mērķi sasniegt, piemēram, uzsākt studijas augstskolā, apmeklēt kursus, uzņemties jaunus pienākumus darbavietā, lasīt profesionālo literatūru vai tamlīdzīgi. Lai maksimāli iegūtu no katras iespējas, jāuzņemas atbildība par aktīvu līdzdalību mācību procesā - jo aktīvāk piedalās klausoties, uzdodot jautājumus, ieguldot laiku un veicot padziļinātu interesējošā temata izpēti, jo augstāka ir iespēja sasniegt pozitīvu rezultātu. Treškārt, tā ir atbildība par attīstības rezultātu. Skola, augstskola, apmācību uzņēmums vai darba devējs ir tikai sadarbības partneri, kas palīdz sasniegt konkrētu, paša izraudzītu attīstības un pilnveides mērķi.
Jautājums par izdevumiem un investīcijām ir teju tikpat sens kā izglītības vēsture. Atbilde ir gana vienkārša - ja ieguldītie līdzekļi nākotnē pie jums atgriezīsies ienākumu veidā, tā noteikti ir investīcija. Taču jebkurai investīcijai nepieciešama priekšizpēte un pamatojums, skatoties no izglītības perspektīvas.
Attīstības iespējas vēl nekad nav bijušas tik plašas un pieejamas kā tagad. Lai apgūtu jauno, ne vienmēr jāatgriežas skolas solā, ir pieejami daudzi tiešsaistes risinājumi, piemēram, elektroniskās bibliotēkas. Daļa no tiem prasa finansiālus ieguldījumus, daļa pieejama bez maksas. Līdz ar to, sabalansējot maksas un bezmaksas attīstības rīkus, ikviens var gudri ieguldīt savā attīstībā.
Liela daļa no mums dzīvo nemitīgā notikumu virpulī - darbs, ģimene, mājas, sports, aktīva sociālā un kultūras dzīve. Saprotams, ka šādos apstākļos nav vienkārši atrast laiku sistemātiskai sevis pilnveidošanai. Tomēr tas iespējams, ja mainām tradicionālo skatījumu uz attīstības iespējām. Saskaņā ar Statista datiem, cilvēki dienā pavada vidēji 103 minūtes sociālajos tīklos un 150-280 minūtes pie TV ekrāniem. Atvēlot daļu šī laika sevis pilnveidošanai, noteikti iespējams sasniegt vērā ņemamu progresu. Rudens un jaunā mācību gada sākums ir labs brīdis, lai izvirzītu mērķus profesionālajai pilnveidei. Ja profesionālā pilnveidošanās nav jūsu paradums, sāciet ar kādu mazu apņemšanos šajā sfērā. Pārvērtiet to par ikdienas aktivitāti, veltiet tai 15-20 minūtes dienā, un jau gada beigās būsiet gudri ieguldījuši aptuveni 40 stundu savā attīstībā.
*Sabiedrība BALTA (PZU grupa) personāla direktore