Dienas aptaujātie formālās izglītības sistēmas pārstāvji pagaidām izsakās piesardzīgi, jo neesot vēl īstas skaidrības, ko no tā gaidīt. «Galvenais, lai tas beigās neizvēršas par kaut kādu šarlatānismu,» piebilst izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).
Pirms sasniegt galveno mērķi - pirmā intelektuālā attīstības centra izveidi - paredzēti četri projekta izstrādes posmi, kurā finansiālu un praktisku atbalstu sniegs dažādi Latvijas uzņēmēji. Visos posmos uzmanība tiks veltīta jauniešu attīstības programmas izveidei, ko radīs, eksperimentējot ar dažādiem apmācības veidiem. Projekta veidotāji cer panākt, ka jaunieši mācību laikā iemantos šādas prasmes: sociālo atbildību, prasmi realizēt projektus, radošumu, komunikāciju, sadarbošanos un pašizpratni. Nupat beidzās pirmais no izstrādes posmiem, kura laikā divu nedēļu garumā viesu namā Salacgrīvā ar jauniešiem strādāja gan Latvijas, gan ārvalstu pasniedzēji.
Paralēli tam V. Dūle ar citiem projekta dalībniekiem strādā pie pirmā Jauniešu intelektuālās attīstības centra (JIAC) izveides, ko plānots atklāt aptuveni pēc gada. Kad pirmais no centriem būs atvērts, V. Dūle līdz 2020. gadam cer izplesties pa visu Latviju un lielāko pilsētu apkārtnē kopumā atvērt 30 JLAC. «Katrs no centriem varētu izskatīties savādāk, bet ir pāris principu, ko ņemam vērā. Atslēgas vārdi būtu - ergonomika, gaisma un radošumam, atbildībai, iekšējai un ārējai sakārtotībai atbilstoši sakārtota vide,» saka projekta autors.
V. Dūles izvirzītie mērķi paredz, ka ik gadu šajos centros mēnesi ilgās mācību programmas būs apmeklējuši 30 000 Latvijas jauniešu vecumā no 18-30 gadiem. Noteikts, ka desmitā daļā dalībnieku būs no sociālā riska grupām. Lai jauniešos audzinātu atbildības sajūtu, mācību sākumā viņiem būs jāiemaksā konkrēta naudas summa, kas pēc programmas iziešanas tiks atdota. Kaut arī ideja par centru izveidi šobrīd eksistējošajā Latvijas izglītības sistēmā var tikt uzskatīta par revolucionāru, nākamā gada laikā centra veidotāji to darbību plāno saskaņot arī ar sistēmu.
Cik konkrēti varētu izmaksāt viena centra izveide, pagaidām vēl nav aplēsts. Taču no V. Dūles teiktā izriet, ka par līdzekļu iegūšanu liela satraukuma nav un to varētu pat uzskatīt par otršķirīgu jautājumu. «Labā ziņā ir tā, kad runājām ar turīgiem cilvēkiem, paradoksālā kārtā viņiem nav jāskaidro, kāpēc Latvijā kaut kas tāds ir vajadzīgs. Cilvēki ir gatavi palīdzēt, jo esošā izglītības sistēma ir nežēlīga pret jauniešiem,» saka V. Dūle.
Zināms, ka visiem četriem mācību programmas izstrādes posmiem (neieskaitot centru būvniecību) būs nepieciešami 265 000 latu. Naudu galvenokārt vajag pasniedzēju algošanai un tehnoloģiskajam nodrošinājumam. 7990 latu jau ziedojuši cilvēki, kuri zinot šo projektu - Kaspars Vanags, Uldis Pelēķis, Britu padome un Kristofs Blaus. Viņi arī ziedoja V. Dūles veidotajam projektam Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt. Projekts LNT, kur tika meklēti Latvijas izglītības sistēmas vājākie punkti, beidzās maijā.
Uzņēmējs un iniciatīvu platformas manabalss.lv izveidotājs K. Blaus, kurš ziedojis 2460 latu, to darījis, jo Latvijas izglītības sistēmas līmenis viņu neapmierina. «Pirms pieciem gadiem sāku biznesu un no skolā mācītā varēju paņemt ļoti maz. Viss bija jāmācās pašam - personības attīstība, motivācija, komunicēšana ar citiem,» stāsta uzņēmējs. Viņaprāt, V. Dūle šīs vājās sistēmas vietas spēšot aizpildīt. Atdeve, ko viņš tālākā nākotnē kā uzņēmējs cer sagaidīt no savas palīdzības projektam, ir apņēmīga sabiedrība. «Šobrīd mēs ņemam darbā cilvēkus, kuri pirmos mēnešus ir jāmāca, lai viņus izveidotu par lietaskoku. Viņi ir svaigi iznākuši no augstskolas, bet nemāk sūtīt e-pastus un elementāri runāt par telefonu,» atzīst K. Blaus.
Labvēļu vidū redzams arī Microsoft Latvia vadītāja Ērika Eglīša vārds - uzņēmums projektam piedāvājis bez maksas izmantot nule tirgū parādījušos tehnoloģiju Kinect, kas paredzēta mācību procesa dažādošanai. «Mēs uzskatām, ka modernās tehnoloģijas mācību procesu var padarīt daudz efektīvāku un interesantāku, tāpēc labprāt atsaucāmies aicinājumam sniegt savu ieguldījumu jauno mācību procesu pieeju meklēšanā,» par motivāciju iesaistīties stāsta Ē. Eglītis.
Programmas Iespējamā misija attīstības vadītāja Zane Oliņa V. Dūles projekta ietvaros iesaka formālajai un neformālajai izglītībai iet roku rokā, jo abu pretnostatīšana divās nometnēs radīšot nelabvēlīgu konkurenci. «Valstij ir jārada iespēja šāda veida iniciatīvām augt un attīstīties. Nevis ar mērķi padarīt tās par valstiskām, bet sekmēt to rašanos un pozitīvo rezultātu,» uzskata Z. Oliņa. V. Dūle uz to atbild, ka sadarbošanās ir viņu atslēgas vārds. Tomēr, cik atplestām rokām sistēmas pārstāvji pie viņiem būs gaidīti, varēšot teikt vien pēc jaunās valdības izveides.