Kad nokārto dokumentus un pierāda, ka Latvijā strādājusi vismaz 10 gadu, var saņemt valsts vecuma pensiju. Tie ir 230 eiro nedēļā. Ja pensionāra apgādībā ir kāds cilvēks līdz 66 gadiem, par to maksā piemaksu 153,50 eiro nedēļā. Ja apgādājamais ir vecāks par 66 gadiem, tad 206,30 eiro nedēļā.
Ja darba stāža nav arī Latvijā (piemēram, audzināti bērni vai sieviete bijusi mājsaimniece), maksā tā saucamo Non-contributory pensiju un tās likme ir 219 eiro nedēļā, plus tās pašas piemaksas, ja ir kāds apgādājamais. Ja pensionāram vajadzīgs savs mājoklis, valsts piešķir dzīvokli vai nelielu māju ar vienu guļamistabu, dzīvojamo istabu un virtuvi un par to jāmaksā apmēram 60 eiro mēnesī, jo skaitās sociālais mājoklis.
Pensionāri (visi, arī tie, kas saņem vairākas pensijas) Īrijā ar visiem sabiedriskajiem transportiem brauc par brīvu (ieskaitot starppilsētu vilcienus un autobusus) un var ņemt līdzi vienu personu - pavadoni, kuram arī dod brīvbiļeti.
Daudzi to izmanto, lai divatā apceļotu salu. Medicīnas pakalpojumi ir bez maksas, jo pensionāriem pienākas tā saucamā Medical card, kas automātiski nosaka, ka visas konsultācijas, procedūras, analīzes, izmeklēšana un tamlīdzīgi, arī ārstēšana gan stacionārā, gan poliklīnikās ir bez maksas.
Ar Medical card zāles aptiekās pārdod par samazinātām cenām. Šie atvieglojumi nāk automātiski, tos atsevišķi nepieprasa, bet pietiek, ka esi pensionārs. Vēl pensionārs var lūgt papildu pabalstu elektrības, gāzes un telefona rēķinu apmaksai. Ja pensionārs dzīvo kopā ar ğimeni (piemēram, ar kādu no bērniem) un saslimst, un ārsts apstiprina, ka nepieciešama kopšana vai uzraudzība, bērni var papildus pieprasīt pensionāra kopšanas pabalstu 204 eiro nedēļā (zemākā likme). Ja pensionārs ir gana ņiprs, var arī strādāt, bet nedrīkst pelnīt vairāk kā 200 eiro nedēļā.
Pensionāriem šeit vairāk vajadzīgs morāls atbalsts un tuvinieku mīlestība. Latviešu vecmāmiņām pietrūkst angļu valodas, un tad gan talkā jāaicina bērni vai mazbērni, īpaši, ja iet pie ārsta, lai arī visiem pienākas bezmaksas tulks, ko pasūta, pierakstoties uz vizīti, un tad medicīnas iestāde organizē un apmaksā šo pakalpojumu. Mūsējie gan parasti izvēlas kādu no savējiem, tas tā - drošības sajūtai, lai omīte justos labāk.