Taču visumā šie tulkojumi ir tikai pēdējie virknē latviešu literatūras tulkojumu - šogad vien dažādās valodās ir tulkotas vismaz četrpadsmit latviešu grāmatas. Nozīmīgs spēlētājs latviešu literatūras popularizēšanā ir 2002. gadā dibinātais Latvijas Literatūras centrs (LLC). _Diena_ lūdza šīs nevalstiskās organizācijas direktoru Jāni Ogu apskaidrot situāciju latviešu literatūras izplatībā ārpus tās robežām.
Atbalsta izdevējus
Eiropas valstu labais tonis ir atbalstīt nacionālās literatūras tulkojumus svešvalodās, paskaidro Jānis Oga. Vieni apmaksā autortiesības, citi piešķir naudu poligrāfijas izdevumiem vai tulkotājiem. Latvija piešķir naudu ārvalstu izdevējiem, bet viņam ir jāapliecina, ka ir nokārtojuši saistības ar tulkotājiem un autortiesības. Naudu piešķir konkursos, ko divreiz gadā organizē LLC un finansē Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF). Bez jau minēto ārvalstu izdevēju atbalsta LLC rūpējas par latviešu literatūras klātbūtni starptautiskajos grāmatu tirgos un organizē Prozas lasījumus.
2010. gadā ārzemju izdevēju atbalstam Latvija piešķīra 10 220 latu. «Tā patlaban ir aktuāla tendence arī Eiropā - atbalsts literatūrai ir ļoti sarucis,» stāsta J.Oga, - «Varbūt izņemot Īslandi, kur, pat neņemot vērā kronas milzīgo kritumu, viņi ir saglabājuši finansējumu tulkojumiem svešvalodās 300 000 eiro gadā. Somi savukārt ir paredzējuši apmēram miljonu eiro šim mērķim.» Ja 2008. gadā ārzemēs izdeva 25 latviešu grāmatu, tad 2009.-2010. gadā tiek izdotas apmēram 14-15 grāmatas gadā. «Nākamgad visdrīzāk būs 5-7,» paskaidro LLC direktors.
Izšķirošais tulkotājs
Otrs faktors, kas nosaka nacionālās literatūras izplatību ārzemēs, ir tulkotāji. «Viņi ir jālutina un jāatbalsta visos iespējamajos veidos, jo skan patētiski, bet viņi ir tie kultūras vēstneši,» stāsta J. Oga. Latvijā, piemēram, somu un igauņu literatūru pārstāv Maima Grīnberga un Gundars Godiņš, lietuviešus un itāļus - Dace Meiere un ungārus - Elga Sakse. «Nevienā no šīm valodām, ar retiem izņēmumiem, latviešu izdevēji nelasa,» skaidro J. Oga, - «Bet viņi uzticas tulkotājam un ja, teiksim, Dace Meiere atnāk un saka, ka kāds itāļu romāns ir jātulko, tad izdevējs parasti uzticas. Un tas pats notiek ar latviešu literatūru ārzemēs. Ja Juris Kronbergs aiziet pie zviedru izdevēja un saka, ka mums ir jāizdod Gundegas Repšes romāns, tad viņiem atliek vai nu uzticēties, vai ne.» Lielā mērā pateicoties J. Kronbergam, Latvija bija viesvalsts Gēteborgas grāmatu tirgū 2008. gadā. Tas bija milzīgs uzrāviens latviešu literatūrai - Zviedrijā togad iznāca 12 latviešu grāmatas. Kopš tā laika katru gadu zviedriski publicē 1-2 latviešu grāmatas. «Pieprasījums ir daudz lielāks, nekā mēs spējam atbalstīt. Sandras Kalnietes grāmata Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos iznāca atkārtotā izdevumā,» stāsta J. Oga.
Trūkst aģentu
Trešais faktors Latvijā ir neattīstīts - autoru interešu veicināšana. «Izdevēji joprojām nepārstāv savu autoru tiesības ārzemēs un Latvijā nav arī literatūras aģentu,» skaidro LLC direktors, - «Mums pietrūkst apgādu un apgādu darbinieku, kas pārstāv savus autorus. Neparasti, bet ar to nodarbojas mazie apgādi - tie atrod resursus sevī. Bet ne tie, kuros ir 30, 50, 70 darbinieku. Viņi, protams, brauc uz grāmatu tirgiem, bet vairāk meklējot idejas un tiesības grāmatu izdošanai Latvijā, nevis otrādi.»
No latviešu literatūras tradicionāli vairāk ir tikusi tulkota dzeja. «Labai dzejai vienmēr ir viens noteikts cienītāju pulks, kas zina katra kontinenta un valsts dzejas metrus, un mēs šajā apritē esam ļoti ierakstījušies ar Knutu Skujenieku, Vizmu Belševicu, Uldi Bērziņu, arī Juri Kronbergu,» stāsta J.Oga, - «Ar prozu ir grūtāk. Taču ir Karstena Lomholta un citu piesauktais piemērs, - kas notika ar skandināvu literatūru? Tā daudzus ilgus gadus Eiropu neinteresēja, ja neskaita lielos grandus kā Lāgerlēvu, Hamsunu, Ibsenu, Strindbergu un Lindgrēni. Pēkšņi 90. gadu pirmajā pusē uzradās Pēteris Hēgs no Dānijas un Justeins Gorders no Norvēģijas, kas pilnībā izmainīja šo vidi ar Smillas jaunkundzes sniega izjūtu un Sofijas pasauli. Kopš tā visa pasaule turpina interesēties par skandināvu literatūru.»