Šādi izaicinājumi dzīvē negadās bieži, man šis laiks bijis interesants. Galu galā Latvijā tie ir aptuveni 330 uzraugāmu komersantu, kas ir FKTK uzmanības lokā. Tā ir arī sadarbība ar kolēģiem ES valstīs, Krievijā, ASV un daudzviet citur.
Nebanku kreditētāju nav starp tiem 330 uzņēmumiem?
Kopš pagājušā gada nebanku kreditētājus licencē un uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un tā galvenā robežšķirtne, kas viņus atšķir, piemēram, no bankām, ir noguldītāju naudas pieņemšana. Tie, kuri naudu piesaista no iedzīvotājiem un tad to tālāk izsniedz aizdevumos, ir FKTK uzraudzībā, bet uz tiem, kuri naudu sagādā aizņemoties vai kam īpašnieki dod savu kapitālu, attiecas patērētāju tiesību aizsardzības nosacījumi.
Bet daļa no banku produkta - kredītiem - tagad pārmigrējusi pie šiem nebanku kreditētājiem, taču šis bizness palicis ārpus FKTK uzraudzības «radara».
Toties tiem ir cits «radars» - PTAC, kurš no patērētāju interešu viedokļa uzrauga arī finanšu sektora dalībniekus.
Kā ar nelicencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem?
Tiklīdz mēs pamanām šādus tirgus dalībniekus, brīdinājums par to sarkaniem burtiem parādās mūsu mājaslapā. Tātad, pirms seko dāsniem solījumiem, būtu vērts pārliecināties, vai šim uzņēmumam Latvijā ir izsniegta licence un tas tiek uzraudzīts. Protams, mēs vēršamies arī policijā, piemēram, MMM gadījumā jau sākti divi kriminālprocesi.
Kas ir pats galvenais, ko savā amatā gribat paveikt tuvākajā laikā?
Viens no būtiskiem uzdevumiem ir uzticības atgūšana finanšu sektoram, kas aktualizējās pēc pagājušā gada bēdīgajiem notikumiem. Tas, ka visās mūsu likstās vainojamas bankas, aizvien vēl ir izplatīts viedoklis. Ir jāatgūst pārliecība, ka mums ir sakārtots, normāli funkcionējošs finanšu sektors...
Mums ir?
Jā. Bet varbūt iedzīvotāji ne vienmēr ir pilnībā informēti. Turklāt negatīvajām ziņām tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, labās ziņas paiet tā vieglāk un ātrāk. Tā arī paliek, ka daudzi īsti nezina, kas tirgū notiek, tikai regulāri dzird šīs negācijas. Acīmredzot mums aktīvāk jārunā par finanšu sektora devumu sabiedrībai un uzraudzību, lai dotu pārliecību, ka ar šo sektoru viss ir kārtībā. Mēs jūtam, ka sabiedrību interesē norises finanšu jomā, piemēram, pieprasījums pēc banku drošības reitinga. Strādājot pie tā, lai sabiedrība saņemtu pilnvērtīgu informāciju par banku sektoru, redzam, ka vienā sarakstā visus salikt mēs īsti nevaram, taču tā vietā veidosim banku galveno finanšu rādītāju apkopojumus. Lai cilvēks ar dažiem datorpeles klikšķiem vienkārši nonāktu pie nozīmīgākajiem datiem par viņu interesējošo banku. Jo vienu interesē kapitāla pietiekamības rādītāji, citu - bankas lielums, vēl kādu - bankas aktivitātes kreditēšanas jomā.
Kāpēc to nevar salikt vienā reitingā?
Jo bankas ir pārāk dažādas, ar pārāk atšķirīgiem biznesa modeļiem. Taču mūsu Banku kompasā būs paskaidroti visi iekļautie dati, un tas sniegs pilnvērtīgu priekšstatu par bankām, lai katrs klients intereses gadījumā var sekot līdzi bankas finansiālajai situācijai un pats izdarīt izvēli.
Atceroties Krājbanku, vai šajā kompasā parādītos informācija, kas liktu man būt uzmanīgam par šīs bankas nākotni?
Mēs esam sākuma stadijā ar Banku kompasu un būsim atvērti tā uzlabojumiem, ja tādi būs vajadzīgi. Rudenī mēs to ieviesīsim un tad skatīsimies, cik tas palīdz cilvēkiem un kā tas uzlabojams. Taču, pieminot Krājbanku, kuru daudzi uzskatīja par valstij piederošu banku, šāda informācija par banku īpašniekiem jau tagad pieejama FKTK mājaslapā.
Kādi ir galvenie secinājumi, ko banku uzraugiem sniedz Krājbankas pieredze?
Īpaša uzmanība pēc Krājbankas tiek pievērsta jebkādām darbībām ar bankas aktīviem ārpus Latvijas, īpaši jau gadījumos, kad banka tiek kontrolēta pastiprināti un varētu notikt šo aktīvu apgrūtināšana. Tā ir viena no mūsu prioritātēm un īpašs fokuss, veicot pārbaudes bankās. Saprotot, kādas ir iespējamās shēmas, mēs tam pievēršam stingrāku uzmanību. Risinām arī jautājumu par to, lai bankas vadībai minimizētu iespējas vienpersoniski nodarboties ar aktīvu apgrūtināšanu lielā apmērā. Tur jāiesaista plašāks menedžmenta loks un atbildība, risks ir daudz lielāks.
Vai FKTK var banku sektorā liegt ienākt jaunam spēlētājam, pamatojoties uz neskaidru, šaubīgu reputāciju?
Mums ir jāpārbauda reputācijas faktors, to paredz likums. Krājbankas gadījumā gan daudz kur netiek pieminēts, ka Latvijā neienāca Antonova kungs [Vladimirs Antonovs], bet Snoras banka, kas tobrīd bija ES licencēts un regulēts tirgus dalībnieks. Vērtējot reputāciju, mēs ņemam vērā arī konkrētā investora iepriekšējo darbību citās valstīs, ieguldījumus. Šo raksturojumu veido gan publiska informācija, gan ziņas no attiecīgā tirgus uzraugiem, tiesībsargājošajām iestādēm. Piemēram, atteikums piešķirt licenci kādā citā valstī mums var būt kā signāls, ka investors jāvērtē uzmanīgāk.
Šogad FKTK veica iepirkumu par konsultāciju sniegšanu Krājbankas maksātnespējas procesa ietvaros, kur Pricewaterhouse Coopers konsultēja par 52 tūkstošiem latu. Kas šī līguma ietvaros tika darīts?
Eksperts no malas mums bija vajadzīgs, lai papildus izvērtētu Krājbankas administratora ieteikto bankas maksātnespējas un bankrota risinājumu. Lai mēs būtu droši, ka šis ceļš ir pareizākais.
Vai kādai no Latvijas komercbankām šobrīd ir noteikts īpašs uzraudzības statuss no FKTK puses?
Uzraudzības ietvaros ir ļoti dažādas stadijas un atšķirīga mūsu rīcība, kas izriet no regulārajām pārbaudēm. Finanšu tirgus dalībnieki šad un tad pieļauj atkāpes no regulētā tirgus nosacījumiem un saņem mūsu aizrādījumus vai maksā soda naudu. Protams, novēršot konkrēto pārkāpumu. Pērn tie bija aptuveni 250 tūkstoši latu, kas tika nomaksāti dažādās soda naudās. Taču šobrīd nav ierosināts tāds process, kas draudētu ar licences atsaukšanu kādai no bankām.
Vai FKTK veic kādas īpašas darbības, gatavojoties iespējai, ka eirozonas finanšu krīze var sasniegt Latviju un mūsu bankas?
Valsts parādu krīze, kas vērojama šobrīd Eiropā, protams, ir likusi mums apzināt Latvijas finanšu sektora ieguldījumus Dienvideiropas valstu parāda vērtspapīros. Mūsu ieguldījums tur ir mazāks par 0,1%, proti, tirgus dalībnieki spējuši situāciju adekvāti novērtēt. Tomēr vēl varam runāt par netiešu ietekmi, jo, ja iestājas smagāks notikumu scenārijs Dienvideiropā, mūsu vienotā tirgus dēļ no tā ciestu arī Centrāleiropa un Ziemeļeiropa. Arī mums nozīmīgie eksporta tirgi, kas savukārt var ietekmēt mūsu ražotājus un galu galā - banku izsniegtos aizdevumus Latvijas uzņēmumiem. Ķēdīte ir pietiekami gara, taču Ziemeļeiropā situācija šobrīd ir stabila un arī mums nozīmīgajos eksporta tirgos situācija saglabājas stabila.
Latvijā bankas atsākušas pelnīt - pusgadā peļņa bijusi ap 80 miljoniem latu. Vai varat apgalvot, ka Latvija šobrīd ir miera osta ieguldījumiem?
Mēs redzam, ka investori ir atzinuši Latviju par miera ostu, īpaši tas attiecas uz nerezidentu sektoru, kurš novirza savus finanšu resursus uz Latviju. Pretstatā 2008. un 2009. gadam, kad visiem bija šaubas par Latviju un nerezidentu noguldījumi samazinājās, atsevišķiem tirgus dalībniekiem samazinājums bija liels. Tagad redzam pretēju efektu - klienti, kuri globalizācijas rezultātā strādā visā pasaulē, skatās un saka - Latvija tagad izskatās kā miera un drošības osta. Tāpēc viņi parāda to ar savu izvēli, un nerezidentu noguldījumu apjoms pieaug - pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir aptuveni 10,5%, bet gada laikā - no pagājušā gada jūnija līdz šā gada jūnija beigām - pieaugums bijis aptuveni 27% [FKTK informācija liecina, ka nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā gada laikā palielinājies par 1,2 miljardiem latu un to īpatsvars kopējos noguldījumos ir tuvu 50%].
Nerezidentu noguldījumos dominē NVS valstis?
Šis bizness mums vēsturiski ir saistīts ar austrumu kaimiņiem. Mēs esam blakus. To labi redzam laikā, kad notiek Jaunais vilnis.
Jūs nedara bažīgu tas, ka ne vienmēr ir skaidra šīs naudas izcelsme?
Mums jāapzinās, ka tas ir biznesa modelis ar atbilstošiem ieguvumiem un riskiem. Tas, kas mūs kā uzraugus interesē - lai tirgus dalībnieki, kuri iesaistās šajos biznesa modeļos, paši apzinātos un minimizētu iespējamos riskus.
Vai Noguldījumu garantiju fonds, kas banku problēmu gadījumos izmaksā klientiem noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro, pēc Latvijas krājbankas nav pilnībā iztukšots?
Nē, jo tirgus dalībnieki turpina veikt iemaksas. Krājbankas gadījumā gan zināma summa pietrūka noguldījumu izmaksai, un fonds aizņēmās naudu no Valsts kases, šīs saistības fondam jāsedz. To varēs izdarīt, realizējot bankas aktīvus, rudenī nauda sāks atgriezties.
Kas sedz FKTK darbības izdevumus, šogad tie ir aptuveni 4,5 miljoni latu?
Tos sedz visi finanšu tirgus dalībnieki. Lielāko daļu sedz komercbankas, kuru maksājumi izriet no banku aktīvu lieluma - septiņu banku maksājums ir robežās no 100 līdz 500 tūkstošiem latu gadā, 12 bankām maksājums ir no 10 līdz 100 tūkstošiem latu, bet desmit bankām šis maksājums ir zem 10 tūkstošiem latu.
Ar ko saistīts atalgojuma pieaugums 9% apjomā šā gada FKTK budžetā?
Pirmkārt, tās ir papildu trīs štata vietas, otrkārt, ir mainījušies valsts institūciju atlīdzības ierobežojumi, kas pieļauj arī valsts institūciju dalībniekiem veselības apdrošināšanas polises. Tās arī ir mūsu budžetā paredzētas.
Sākāt darbu FKTK ar apņemšanos uzlabot komunikāciju. Kas šajā jomā tiek darīts?
Gan Krājbankas gadījumā, gan arī Swedbank baumu gadījumā bija redzams, ka komunikācijai ir jābūt savlaicīgai un atklātai. Tāpēc mūsu izpratne ir, ka šeit ir vajadzīgi uzlabojumi un komisijā ir atjaunota Komunikāciju daļa. Arī es jau no pirmās dienas esmu bijis pieejams medijiem. Jebkuri mēģinājumi kaut ko slēpt zem deķīša nepalīdz. Vēlamies skaidrot norises finanšu tirgū tā, lai neļautu neracionālām baumām akumulēties.
Jūsu alga ir konkurētspējīga finanšu sektorā?
Negribu konkurēt ar sektoru. Pretējā gadījumā es nesēdētu šeit, bet strādātu privātajā sektorā.