Šādam cilvēkam vairs nevajagot iet, piemēram, fotoķīmijas kursos, un kļūt par speciālistu.
Šādam iesācējam - hobija fotogrāfam - šķietot, ka viņam izdodas, un tā patiešām varot būt. «Tomēr profesionālis no amatiera atšķiras ar to, ka profesionālis nepievils - uz viņu var paļauties, bilde būs laba, lai arī kas to pasūtītu. Savukārt amatieris var pievilt. Viņam var sanākt tikai tas, ko viņš grib, jo trūkst zināšanu fotografēšanas mākslā,» spriež G. Janaitis. Katrs fotogrāfs specializējas konkrētā žanrā - tajā, kas viņam labāk iet pie sirds. Meistars norāda, ka Latvijā visi profesionāļi ir augstā līmenī un ne sliktāki kā ārzemju kolēģi. Tomēr pēdējie salīdzinājumā ar latviešiem tiek augstu novērtēti.
«Vai esat redzējuši bagātu fotogrāfu Latvijā?» viņš retoriski jautā un pats atbild: «Bet ārzemēs tādi ir!»
Viņaprāt, Latvijā fotogrāfi noturas tikai saviem spēkiem, jo salīdzinājumā ar kino un TV, kas arīdzan dod vizuālo produktu, nesaņem itin nekādu finansējumu no malas.
Daudzas izcilas pasaules personības neviens nav iemūžinājis fotogrāfijā - tā fotogrāfijas jēgu raksturo G. Janaitis un teic, ka mirkļu tveršanai ir nākotne, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, vizuālais produkts vienmēr ir un būs novērtēts. Tā ir vēsture un dokumentēšana.