Vērienīgi ieguldījumi ražošanā! Ieguldījumu apjoms ir 40 miljonu eiro un ievērojami pārsniedz daudzu citu Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu investīcijas pašu attīstībā. Esam iegādājušies augsta līmeņa tehnoloģiskās iekārtas, kas ļauj mums iet līdzi laikam. Pagrieziens uzņēmuma attīstībā notika 2008. gadā. Tobrīd valsts ekonomikā jau iestājās stagnācija, bet mēs drosmīgi uzņēmāmies risku 10 miljonus eiro ieguldīt Latvijā lielākajā skārdeņu pildīšanas iekārtā. Risks attaisnojās. Latvijas patērētāji sapratuši, ka skārdenes ir lietošanā ērtākas, nekā stikla pudeles, skārdenēs iepildītu dzērienu pārdošanas rādītāji auguši visu dzērienu segmentos, un alus segmentā tagad aizņem pat 25% no visa piedāvājuma.
Par savu veiksmes atslēgu uzskatām arī mūsu uzņēmuma stratēģiju, kas paredz nepārtrauktu attīstību. Šogad jau esam pircējiem piedāvājuši ap 40 jaunus un pilnveidotus produktu veidus, turklāt jaunu produktu izstrādē un ražošanā ieguldījām jau 300 tūkstošus latu. Jaunu produktu izstrādē investējām naudu pat ekonomiskās recesijas apstākļos, kad skrupulozi pārskatījām izmaksas, atsakoties no daudziem tēriņiem.
Kā veicat jaunu produktu izstrādi - pamatojoties uz tirgus un patērētāju gaumes pētījumiem vai uz intuīciju?
Līdzīgi kā Stīvs Džobss, mēs paļaujamies uz savu izpratni par pircēju vēlmēm un tirgu, bet pētījumus veicam minimāli. Patērētāju viedokļos ieklausāmies, esam organizējuši sadarbību ar blogeriem, kuri raksta par alu. Pēc apspriešanās ar patērētājiem izlēmām par jauna produkta Cēsu nefiltrētais alus ražošanu. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs produkts un aizsāka nefiltrētā alus popularitāti Latvijas tirgū. Uzklausām arī mūsu darbinieku idejas, rīkojām īpašu inovāciju dienu, kurā darbinieki piedāvāja idejas par to, kādi jauni produkti varētu tikt ražoti.
Kā vērtējat mārketinga un reklāmas nozīmi jauno produktu popularizēšanā?
Pārtikas produktu ražošanā mārketingam un reklāmai ir nozīme, tomēr ne dominējošā. Galvenais faktors, kas nosaka to, lai produkts būtu veiksmīgs, ir garša. Mēs sistemātiski veicam jauno dzērienu degustāciju. Jaunu garšu atrašana pārtikas ražotājam ir stratēģiski ļoti svarīgs jautājums. Var teikt, tas ir vissvarīgākais. Jo mēs pārdodam garšu! Mūsu secinājumi liecina, ka 95% alus baudītāju nogaršo jaunus produktus, bet par regulāriem produktu lietotājiem kļūst tikai tad, ja viņiem šis dzēriens iegaršojas. Garša ir tāda, kāda ir, mārketinga instrumenti un reklāmas pasākumi to mainīt nevar. Protams, reklāmas pasākumu nozīmi noliegt nedrīkst. Šobrīd ļoti populārs kļuvis mūsu jaunais produkts Angry Birds Tropic cola, ko mēs ražojam visam Baltijas tirgum. Dzēriens saistīts ar Somijā izstrādātu, starptautisku popularitātu ieguvušu spēli, kas iecienīta ne tikai bērnu un pusaudžu, bet arī pieaugušo cilvēku vidū. Pirmie Angry Birds Tropic cola pārdošanas rezultāti vērtējami kā fantastiski!
Vai plānojat veidot savu veikalu tīklu?
Nē, mēs esam speciālisti ražošanā, un domāju, ka šajā jomā, kurā esam profesionāļi, mums arī vajadzētu palikt. Savu produkciju piedāvājam ar tirdzniecības uzņēmumu un kafejnīcu starpniecību. Visumā sadarbība ar tirgotājiem vērtējama kā veiksmīga, protams, jebkurā sadarbībā vienmēr būs arī risināmas problēmas, bet tas pieder pie ikdienas darba.
Pārstāvot Cēsu Alu, esiet iesaistījusies projektos, kas vērsti pret atkarībām. Kopā ar biedrību Esi brīvs veicat jauniešu izglītošanu par alkohola ietekmi. Kā vērtējat alkohola lietošanas kultūru Latvijā?
Mana pārliecība ir, ka ar dažādām izglītojošām programmām atkarību risku var samazināt daudz veiksmīgāk, nekā ar mākslīgiem aizliegumiem. Sadarbojamies ar organizāciju Esi brīvs, jo mūsu mērķis ir izglītot jauniešus par alkohola ietekmi uz pašsajūtu, domāšanu, veselību. Esmu secinājusi, ka jauniešiem ir plašas zināšanas, bet, nenoliedzami, viņu rīcību bieži diktē vecumposmam atbilstošā zinātkāre. Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas kultūra un izpratne par alkohola ietekmi uz organismu noteikti jāpaaugstina.
Kā izglītošanu par alkohola ietekmi savienojat ar nepieciešamību veicināt alus un citu jūsu uzņēmuma ražoto alkoholisko dzērienu apgrozījumu?
Cēsu Alus kā liels, nozīmīgs alus un citu alkoholisko dzērienu ražotājs apzinās atbildību veicināt augsta līmeņa dzērienu lietošanas kultūru un to, lai cilvēki tiešām pazītu produktus, ko lieto. Nekādas pretrunas starp sabiedrības izglītošanu un komerciālu panākumu gūšanu noteikti nav.
Jūs iepriekš medijos iebildāt pret Saeimā izskanējušo ierosinājumu aizliegt pārdot enerģijas dzērienu personām līdz 18 gadu vecumam. Kādēļ?
Arī citās Eiropas valstīs notiek diskusijas par enerģijas dzērieniem, bet aizliegums nav atzīts par vislabāko risinājumu. Turklāt nav neapstrīdamu zinātnisko pētījumu, kas pierādītu, ka enerģijas dzērienu lietošanai būtu negatīva ietekme uz veselību. Deputātu galvenais arguments, kāpēc būtu jāaizliedz enerģijas dzērienu pārdošana nepilngadīgajiem, balstīts uz šo dzērienu sastāvā esošo kofeīna saturu. Šis arguments nav pārliecinošs, jo jaunieši tādu pašu kofeīna daudzumu var uzņemt, dzerot kafiju vai kolu. Tātad, ja pusaudži gribēs uzņemt kofeīnu, tad atradīs dzērienu, kas to nodrošina. Latvijas iedzīvotājiem pagaidām trūkst zināšanu par enerģijas dzērieniem, jo tie mūsu valstī parādījās samērā nesen. Tāpēc uzskatu, ka aizliegt nevajag, bet cilvēki jāizglīto un jānodrošina pilnvērtīgs marķējums.
Tuvāko gadu laikā Latvijā pakāpeniski stāsies spēkā Eiropas Savienības mēroga marķēšanas noteikumi, kas paredz ļoti detalizētu produkta sastāva izklāstu. Kas, jūsuprāt, noteikti jānorāda uz iepakojuma?
Produkta lietotājam svarīgi, lai tiktu uzrādīts, vai produkts satur alergēnus, tas ir, jebko, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Precīzi jānorāda e-vielas, ja tādas produkta sastāvā ietvertas. Patērētājam ir tiesības uzzināt detalizētu produkta sastāvu, bet jāveic arī cilvēku izglītošana. Ražotājs jau var uzrakstīt uz produkta iepakojuma, ka, piemēram, tas nav ieteicams bērniem, kā tiek norādīts uz mūsu enerģijas dzēriena, bet produkta lietotājam jāuztver norādījumi nopietni un jāapzinās iespējamā šā dzēriena vai kāda cita produkta ietekme uz paša veselību. Pēdējā laikā gan Latvijas patērētāji kļuvuši daudz vērīgāki un produktu sastāva aprakstam uz iepakojuma pievērš aizvien vairāk uzmanības.
Kā Cēsu Alus apgrozījumu ietekmējis aizliegums tirgot alkoholu pēc desmitiem vakarā?
Uzreiz pēc tam, kad aizliegums tika ieviests, cilvēki nopirka mazāk alus un citu alkoholisko dzērienu, bet nu jau patērētāji pieraduši pie šīs normas, un, ja vakarā vēlas lietot alu vai kādu citu alkoholu, tad iegādājas to līdz desmitiem vakarā.
Izjūtat asu konkurences cīņu ar citiem Latvijas alus ražotājiem?
Latvijas alus tirgū pastāv ļoti asa konkurence, viennozīmīgi, daudz asāka nekā kaimiņvalstīs, jo mūsu valstī vēsturiski izveidojusies situācija, ka ir daudz lielu alus ražotāju, turklāt netrūkst arī vidējo un mazo uzņēmumu, kas ražo alu. Mūsu lielākie konkurenti ir Cido grupa, Aldaris, arī Latvijas balzams, ar kuru mēs konkurējam alkoholisko kokteiļu segmentā, un Coca-Cola, ar ko sacenšamies bezalkoholisko dzērienu segmentā. Bet es negribu par zemu novērtēt arī citus ražotājus. Mēs vērojam konkurentu darbību, bet mūsu prioritāte ir katru gadu pašiem strādāt aizvien labāk, piedāvāt aizvien labākus produktus, nevis arēnā rīkot skaļas kaujas ar konkurentu.
Ko vajadzētu mainīt likumdošanā, lai uzņēmums varētu attīstīties veiksmīgāk?
Samazināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tas tika palielināts ekonomiskās recesijas laikā, lai aizpildītu robu valsts budžetā, un sasniedza 5,2 santīmus par litru. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskiem dzērieniem tiek piemērots akcīzes nodoklis, tāpēc arī bezalkoholiskie dzērieni Latvijā maksā dārgāk nekā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs, un līdz ar to tas negatīvi ietekmē Latvijā ražotās produkcijas situāciju tirgū.
Kas vēl paralēli nodokļiem veido produkta cenu?
Galvenokārt maksa par izejvielu un izejmateriālu iegādi, tāpat arī iekārtu amortizēšana. Nozīmīgas ir arī darbaspēka izmaksas, kas Latvijā vērtējamas kā augstas, jo uz darba devēju gulst ievērojams nodokļu slogs, turklāt labiem darbiniekiem jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums. Tālredzīgam uzņēmuma vadītājam jāsaprot, ka, ja atalgojums nebūs konkurētspējīgs, neizbēgami, sagaidāma liela darbinieku rotācija, kas, stratēģiski domājot, nav uzņēmuma interesēs.
Alus ražotāju vidū pastāv uzskats, ka, lai uzņēmums strādātu ar peļņu, jāattīsta arī citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražošana. Jūs tam piekrītat?
Lai uzņēmums strādātu komerciāli veiksmīgi, svarīgi piedāvāt dažādus produktus. Alus noietam ir izteikti sezonāls raksturs, un to mainīt nav iespējams, tā vienkārši ir realitāte, kas jāpieņem. Pāris nedēļās pirms Līgo svētkiem un svētku laikā alu pērk ļoti intensīvi. Vasaras trīs mēnešos tiek pārdota puse no visa gada laikā pārdotā alus apjoma. Dzērienu noietu ļoti ietekmē laika apstākļi, ja vasara nav silta un saulaina, tad alus pārdošanas apjoms būs mazāks nekā karstā laikā. Ziemā vieglā gaišā alus apjomi samazinās un alus kokteiļus pērk minimāli, bet vairāk izvēlas tumšo stipro, portera tipa alu. Arī citu dzērienu pārdošanai ir sezonāls raksturs. Bet uzņēmumam jāstrādā visus 12 mēnešus, un apgrozījums jānodrošina visa gada garumā. Tāpēc Cēsu Alus nopietni strādā ne tikai alus, bet arī alkoholisko kokteiļu un sidra segmentā. Arī pie bezalkoholisko dzērienu sortimenta pilnveides strādājam ļoti rūpīgi.
Kā gadu gaitā mainās Latvijas patērētāju gaume?
Vērtējot pēdējos desmit gadus, jāsecina, ka alus, dažādu vieglo alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu baudītāju gaumē grandiozas izmaiņas nav notikušas. Nianses gan mainījušās, piemēram, jau pieminēto skārdeņu attīstība pēdējos gados bijusi daudz straujāka nekā stikla vai plastmasas pudelēm. Visā Eiropā vērojama tendence, ka pieaug alus kokteiļu popularitāte, tā jūtama arī Latvijā. Šā gada modes lieta Latvijā ir nefiltrētais alus, kura patēriņš gada laika būtiski pieaudzis. Bezalkoholisko dzērienu segmentā nostiprinājušās dabīgi raudzēta kvasa pozīcijas, jo normatīvo dokumentu līmenī nošķirts dabīgi raudzēts kvass no kvasa dzēriena.
Kā jūs raksturotu jūsu ražotās produkcijas pircēju Latvijā, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas pircējiem?
Latvijas iedzīvotāji ir prasīgāki, domājams, tāpēc, ka alus sortimentā viņiem pieejama lielāka izvēle nekā Lietuvas un Igaunijas patērētājiem. Viņi ir prasīgi pret visu - pret produktu, tā īpašībām, dizainu. Latvijas pircēji arī ir izvēlīgāki, tāpēc mums jāstrādā labāk nekā kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Patlaban Latvijas iedzīvotāji atkal brīvāk tērē naudu savam priekam, arī dažādu veidu dzērienu iegādei, jo atguvušies no ekonomiskās krīzes radītā stresa un nepieciešamības strikti taupīt naudu. Šogad, ja turpināsies apgrozījuma kāpums, Cēsu Alus finanšu rezultāti varētu būt labāki nekā pērn.
Vai jūsu uzņēmumam būtu izdevīga Latvijas pievienošanās eirozonai?
Patlaban eirozonā valda nestabilitāte, ko rada Dienvideiropas ekonomiskās problēmas, tāpēc Latvijai, pirms pieņemt lēmumu par eiro ieviešanu, vajadzētu analītiski izvērtēt, kādu ietekmi uz mūsu valsti kopumā atstās šāds solis. Cēsu Alum eiro ieviešana tiešā veidā neradīs nozīmīgu finansiālu ietekmi. Mēs jau šodien esam piesaistīti eiro, un daudzas izmaksas veicam vienotajā Eiropas Savienības valūtā. Vienīgais, ar ko jārēķinās, ka pēc eiro ieviešanas iedzīvotājiem būs nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunās valūtas. Uzreiz pēc eiro ieviešanas pircēji būs piesardzīgāki tēriņos, un tas var ietekmēt apgrozījumu.