Bermaku ģimenei ir seši bērni - Toms (25), kurš jau pirms vecākiem sāka dzīvot Īrijā, Antra (24), kura dzīvo Latvijā, Dāvis (17), Hendrijs (16), Filips (septiņi) un jau Īrijā dzimusī Kerolaine (nepilni trīs). Anda Bermaka 2006. gadā ar Dāvi, Hendriju un Filipu pārcēlās uz Īrijas vidieni, nelielu pilsētiņu Belidžeimsdafu, pie vīra Ainara. Pēc tam, kad Ainars darbā sabeidza muguru, ģimene pārcēlās uz Dublinu.
Pirms aizbraukšanas Anda nokārtoja ģimenes «rēķinus» Latvijā, kuru dēļ šai Liepājas pusē dzīvojošajai ģimenei nācās pārcelties uz Īriju. «Vainīgs» bija kredītu slogs. Bermaki bija paņēmuši mājokļa kredītu dzīvoklim laikā, kad Ainars labi pelnīja, strādājot nekustamo īpašumu jomā. Taču vīram darbā vairākus mēnešus nesamaksāja, un viņam nācās aiziet no darba. «Izgājām pa nullēm - visu pārdevām. Jā, visi kredīti bija pilnīgi par velti ņemti… Bet nu miers mājās, nekā nav, arī kredītu nav,» saka Anda. Bermaku ģimenei vairs nav māju, kur Latvijā atgriezties, taču Anda to sauc par mazu problēmu.
Vai ģimene reāli domā par atgriešanos? Anda nedaudz vilcinoties atbild: «Atgriezties gribas, taču, ja mēs tagad aizbrauktu, nav nekādas garantijas, ka Latvijā vispār darbu atrastu, turklāt tādu, lai varam uzturēt ģimeni.» Viņus kā kuplu ģimeni arī neatsauktu mājās daudz diskutētie repatriācijas pabalsti aizbraucēju atgriešanai (Ls 500 pārcelšanās pabalsts un pusgadu 90% minimālās algas). Nevarot riskēt ar bērnu dzīvi. Ģimenes ienākumi Īrijā šobrīd ir virs trim tūkstošiem eiro, tos veido Andas un Ainara algas, kā arī pabalsti par četriem bērniem (kopā ap 590 eiro), kā arī valsts piemaksa daudzbērnu ģimenei iztikas minimuma nodrošināšanai. Lielākie tēriņi ir par mājokļa īri, ap 1000 eiro. Ainars strādā dārzeņu un sakņu noliktavā, Anda tīra ofisus.
Bermaki atraduši diezgan daudz pozitīva Īrijā, piemēram, izglītības jomā. Viņus pārsteidza tas, ka, piesakot bērnus skolai un īpaši norādot, ka viņi nezina angļu valodu, Hendriju no trešās klases uzreiz pārcēla piektajā, Dāvi - no ceturtās sestajā. Anda pieļauj - varbūt zināja kaut ko par Latvijas izglītības sistēmu. Īru izglītības sistēmā Anda izceļ ļoti cilvēcisko, individuālo un praktisko pieeju - jaunākie skolēni mācās spēļu veidā, skolotāji novērtē katra bērna dotības, virzot uz jomām, kas padodas. Piemēram, Hendrijs jau tagad zina, ka būs automehāniķis, jo skolotāji, redzot zēna dotības, viņu virzīja uz eksaktajām zinātnēm. Puika ir arī uzņēmīgs.
Desmit gadu vecumā Hendrijs ar īru bērniem gājis dziedāt Ziemassvētku korāļus sirmām kundzēm pie mājām, pēdējās vasarās viņš allaž apkaimē apjautājoties, kam zāle jānopļauj vai mašīna jānomazgā.
Mājās vecāki ar bērniem runā tikai latviski, bet Hendrijs ar Dāvi savā starpā reizēm sazinoties angliski. Anda tad aizrādot: «Viņi saka - mums taču skolā visu laiku angļu valoda, tad treniņos atkal, feisbukā atkal.» Mazajai Kerolainei pirmā valoda ir latviešu, bet angļu valodu viņa sāks apgūt jau drīz - no trim gadiem Īrijā jāapmeklē pirmsskolas iestāde.