Tas ir liels solis uz priekšu, ja es domāju par savu personisko un profesionālo pieredzi. Apvienot pieredzi, kas man ir ārlietās un diplomātijā, ar padziļinātu pieredzi drošības jautājumos un aizsardzībā ir savstarpēji bagātinoši. Ja mēs skatāmies no starptautiskās politikas viedokļa, diplomātija ir pārliecināšana ar vārdiem. Aizsardzība jau ir pārliecināšana vai sadarbībā citā veidā. No šāda viedokļa skatoties, es domāju, ka šī pieredze ir papildinoša, un esmu ļoti priecīgs par šādu iespēju.
Spriežot pēc valdības deklarācijas, pašlaik Nacionālo bruņoto spēku (NBS) administratīvā aparāta lielums bremzē armijas reālo kaujas spēju attīstību. Kā šāda situācija radusies? Un kas tieši tiks samazināts un reformēts?
Konflikts ir izsmelts, pateicoties reformām. Jebkurā valstī aizsardzības sistēmā ir vismaz divas daļas. Viena daļa ir reālās kaujas spējas, karavīri, virsnieki, komandējošais sastāvs, otra - civilā, kas nosaka aizsardzības veidolu, kādā valsts īsteno kontroli pār armiju un kā pieņem lēmumus par tālāko attīstību. Tas minēts arī NATO stratēģijā. Reformās, kādas pašlaik notiek arī citās valstīs, uzdevums ir mazināt papildu birokrātisko slogu uz lēmumu pieņemšanu un budžetu. Ja mēs skatāmies uz Latvijas situāciju, esam samazinājuši civilo daļu par 30%. Var teikt, ka karavīra mugursoma ar birokrātijas mazināšanos kļuvusi daudz vieglāka. Punkts valdības deklarācijā vienkārši nozīmē, ka mēs neatslābināsim uzmanību arī turpmāk.
Vai ir kāda joma vai punkts, kuru Lisabonā pieņemtajā NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā jūs gribētu uzsvērt kā Latvijai sevišķi nozīmīgu?
Pateicoties šai stratēģijai, esam panākuši, ka Eiropā un Transatlantiskajā aliansē kopumā dalībvalstis daudz vienādāk skatās uz 5. pantu negadījumu situācijā. Esam panākuši daudz lielāku skaidrību arī par 4. pantu par konsultācijām NATO iekšienē. Tas bija viens no jautājumiem, kam mēs pievērsām uzmanību jau pēc iestāšanās NATO 2004. gadā, un varu teikt, ka debates par patiesu mūsu valsts iekļaušanos ir beigušās sešus gadus pēc uzņemšanas līdz ar jaunās stratēģijas pieņemšanu. Tur ir arī virkne citu mums nozīmīgu lietu. Piemēram, par NATO un ES tālāko sadarbību. Pirms mūsu iestāšanās NATO situācija bija cita. 90. gados bija pat skepse, vai NATO un ES spētu sadarboties. Tagad šis jautājums ir izsmelts. Nesen ar Dānijas aizsardzības ministru spriedām par tuvāku vienošanos starp Latviju un Dāniju tieši aizsardzībā, kā arī par tā saukto kaujas grupu Eiropas Savienībā, kur mēs ļoti ceram uz sadarbību ar Zviedriju.
Vai NATO 4. pants ir gana prasmīgi izmantots mūsu interešu aizstāvībai saistībā ar Mistral karakuģiem, ko Francija taisīs Krievijai?
Gan NATO kopējās debatēs, gan atsevišķās divpusējās sarunās ar frančiem lielu daļu šī jautājuma esam atrisinājuši. Protams, runājot par iespējamo tehnoloģiju un ieroču pārdošanu un sadarbību ar trešajām valstīm, mēs būtu gribējuši redzēt vairāk konsultāciju.
Par to jau esam runājuši, debatējot ar ES par enerģētiskās drošības jautājumiem. Proti, kad runa bija par Krievijas un Gerharda Šrēdera vienošanos, galvenais iebildumu iemesls nebija tik daudz pats gāzes vads, cik veids, kādā šie lēmumi tika pieņemti. Vizītē pie manis ir bijusi Francijas vēstniece. Mēs diezgan dziļi šo jautājumu izrunājām, un es nedomāju, ka mums pašlaik ir nozīme atgriezties pie šīs Mistral lietas, jo, manuprāt, visas bažas mēs varam atrisināt NATO iekšienē, ņemot vērā mūsu jauno stratēģisko koncepciju.
Lielākā daļa nesaprašanās starp valstīm, tāpat kā starp cilvēkiem ģimenē, rodas, ja mēs visu neizrunājam līdz galam. Šajā gadījumā NATO jaunā stratēģiskā koncepcija ir devusi ne tikai jaunu vīziju vismaz tuvākajā laika periodā, bet arī palielinājusi valstu iekšējo konsolidāciju. Tas nenozīmē, ka nav jautājumu, par kuriem mums nebūtu jādebatē, piemēram, kodoljautājumi vai pretraķešu aizsardzība, bet mēs esam soli tālāk NATO iekšējā integrācijā.
Kompensācijas darījumu politika militārajos iepirkumos (offset policy) acīmredzot ir līdzeklis, ar kuru grasāties īstenot ilgi gaidīto militārās rūpniecības kompleksa izveidi Latvijā. Vai jūs varētu īsumā raksturot šo politiku ?
Par ko tieši tā ir?
Par militārajiem iepirkumiem - ka pārdevēji šai gadījumā Latvijai kompensē noteiktu procentu no pasūtījuma summas, pērkot ar darījumu saistītas preces vai pakalpojumus, kas savukārt Latvijā radītu pētniecību, ražošanu vai servisu attiecīgajā jomā.
Es īsti nezinu, ko mēs saprotam ar kompensācijas politiku. Tas ir tas, kas mums tagad iet uz budžetu?
Diez vai, kaut gan teorētiski varētu būt. Bet tas ir ierakstīts valdības deklarācijā.
(Ministra padomnieks paskaidro lietas būtību.) Ā, sapratu! Šajos budžeta apstākļos runa ir tikai par maziem iepirkumiem. Bet ir skaidrs, ka nākotnē esam ieinteresēti, lai ražošana notiktu arī šeit uz vietas, un ministrija grib NATO vajadzībām atrast partnerus starp Latvijas uzņēmējiem. Pašlaik problēma ir atrast gana daudz uzņēmēju, kas grib un spēj iesaistīties NATO projektos. Nesen beidzās termiņš nelielam publiskajam iepirkumam, un neviens nebija pieteicies. Protams, deklarācijā apņemamies palīdzēt, bet ir jābūt iniciatīvai arī no otras - uzņēmēju un pētnieku - puses. Militārā zinātne un tehnoloģijas ir viens no lielākajiem attīstības virzītājspēkiem pasaulē. Kāpēc mēs šeit to neizmantojam? Tāpēc aicinu interesentus rūpīgāk sekot līdzi Aizsardzības ministrijas piedāvājumiem.
Kāpēc Igaunija ir izvēlējusies apmaiņas darījumu politiku (counter-trade), un kur ir garantija, ka jūsu politika būs piemērotāka?
Neesmu to pētījis. (Ministra padomnieks: «Dodiet ministram laiku iestrādāties.») Bet paldies par jautājumu. Tas sasaucas arī ar manu neseno iniciatīvu, ka Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem vajag koordinējošas tikšanās blakus tām četrām tikšanās reizēm, kas notiek ES un NATO līmenī, - līdzīgi, kā jau sadarbojas mūsu ārlietu ministri. Nākamā tikšanās paredzēta decembra sākumā.
Vai skandāls par SAB pretizlūkošanas šefa Aigara Bora iespējamo saistību ar Krievijas naftas biznesa naudas atmazgāšanu neatstās negatīvu ietekmi uz Latvijas centieniem šeit iedibināt stratēģiski svarīgu NATO līmeņa pētniecību un ražošanu?
Nē. Šis jautājums par iespējamo saistību, kas tika parādīta kā jauna lieta, tika risināts jau pirms diviem gadiem. Tas kaut kādu, iespējams, politisku iemeslu dēļ tagad ir parādījies dienaskārtībā. Kompetenti cilvēki, kuru viedokli man nav jēgas apšaubīt, teica, ka šis jautājums tika pēc būtības atrisināts pirms vairākiem gadiem.
Kāda būs zemessardzes loma nākotnē? Vai pašreizējais samērs starp profesionālo armiju un zemessardzi ir optimāls valsts drošībai?
Nopietni jāskatās uz profesionālās armijas kvalitāti un nodrošinājumu - tieši virsnieku sastāvu. Procentuāli virsnieku trūkst, sevišķi majoru un apakšpulkvežu līmenī. Tas nav pietiekams tāpēc, ka aizsardzības budžets samazināts par 50 procentiem. Karavīri un virsnieki ļoti rūpīgi seko debatēm par budžetu. Ja mēs nespēsim dot kādu cerību, mums būs ļoti grūti nostiprināt profesionālo karavīru nākotni un mūsu aizsardzības spēkus kopumā, nodrošināt zemessargu un arī jaunsardzes iesaisti.
Zemessargi ir piedalījušies starptautiskajās operācijās, es pats esmu bijis pie zemessargiem Kosovā, būdams ārlietu ministrs. Toreiz tur bija samērā liela Latvijas grupa, simt cilvēku. Uzskatu, ka starp zemessargiem ir rodami cilvēki, kas varētu piedalīties arī ES misijās un citos pasākumos. Protams, es gribētu redzēt labu mijiedarbību starp abām pusēm - gribētu redzēt jaunsardzi kā reālo papildinājumu zemessargiem un NBS. Jaunsardze, no vienas puses, ir profesionāls papildinājums šīm abām institūcijām, no otras - tas ir arī darbs, ko mēs darām Izglītības ministrijas lauciņā. Tas ir jautājums par konkrētu profesionālo izglītību, kurā mēs varētu vēlēties redzēt šo to labāku valstī kopumā, un tas ir jautājums par patriotisma audzināšanu. Mēs nevaram veikt patriotisko audzināšanu, tikai pieliekot pie skolas karogu. Tas ir jautājums par būtību, par kaut ko dziļāku. Pasaules un cilvēces vēsturē tā nu ir iegājies, ka patriotisms lielā mērā saistās ar pašaizsardzību, bruņotajiem spēkiem, dzimtenes mīlestību un upurēšanos. Man ir doma, ka lielāku uzmanību vajadzētu pievērst skolēniem un jaunsardzei, tad skatīties uz zemessardzes un NBS savstarpējo sadarbību.