Par reāliem darījumiem gan vēl ir pāragri runāt, jo iespēja trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja ir veikti zināmi ieguldījumi Latvijā, stājās spēkā 1. jūlijā. Taču daļa darījumu jau ir procesā, un nebūs ilgi jāgaida, līdz tie īstenosies, sacīja abos uzņēmumos, kas savus pakalpojumus piedāvā arī trešo valstu tirgos.
Kā Dienai norādīja Rietumu bankas viceprezidents Ruslans Stecjuks, nedēļas laikā banka cer noslēgt darījumu ar vairākām fiziskām personām no Krievijas un citām NVS valstīm par vairāk nekā miljonu eiro (702 800 latu) ieguldījumu Rietumu bankas subordinētajā kapitālā. Citi interesenti no trešajām valstīm savukārt interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā - daļa tos jau ir aplūkojuši un patlaban domā, kuru no tiem pirkt. «Interese ir dažāda, lielākoties tā ir par labiekārtotu dzīvokļu iegādi Rīgā un pie jūras, arī Jūrmalā,» sacīja Rietumu bankas viceprezidents. Pēc viņa teiktā, cilvēki pamatā no NVS valstīm interesējas par augstas klases īpašuma iegādi vidēji par summu no 200 000 eiro līdz 300 000 eiro (no 140 560 latiem līdz 210 840 latiem).
Pēc Inlat Plus pārstāves Santas Gāršnieces teiktā, 95% interesentu, kas grib izmantot iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, izteikuši vēlmi ieguldīt Latvijā, pērkot nekustamo īpašumu Rīgas centrā vai Jūrmalā. Lielākoties potenciālos investorus abās pilsētās interesējot dzīvokļu iegāde par summu virs 100 000 latu. Dienā Inlat Plus saņem vidēji 10-15 informācijas pieprasījumu par iespēju ieguldīt Latvijā. «Tas ir milzīgs apjoms,» uzskata S. Gāršniece un piebilst, ka pārsvarā interesi izrāda Krievijā dzīvojošie, mazāk - baltkrievi, arī indieši. Mazāka interese tiek izrādīta par ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Par to interesējoties gan investori, kam jau ir bizness Latvijā, gan tādi, kas vēl vēlas savus resursus ieguldīt Latvijas uzņēmumos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē gan Dienai norādīja, ka investīcijas īpašumā, bankās vai uzņēmumos investoriem no trešajām valstīm vēl negarantē uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet tikai nosaka tiesības lūgt šādu atļauju. Vērtējot cilvēka lūgumu piešķirt atļauju pēc veiktajiem ieguldījumiem, tiks ņemti vērā vairāki aspekti, tostarp - vai investors nav Latvijai un Šengenas zonai nevēlamo personu sarakstā. Līdz šim normatīvos jau paredzēti vairāk nekā 30 gadījumu, kad personas var lūgt piešķirt uzturēšanās atļauju, piemēram, ja studē Latvijā. Gada sākumā bija izdotas 50 785 uzturēšanās atļaujas.