Piektdien būvobjektu apmeklēja arī zviedru sociāldemokrātu elite, lai preses konferencē prezentētu savu plānu Zviedrijas darba tirgus sakārtošanai, kurā viens no punktiem ir panākt Latvijas uzņēmējiem labvēlīgā likuma nosacījuma atcelšanu.
Atbildēs pirmdien
MVB vadītājs Bo Tīderstrēms par blokādi uzzināja ceturtdien no rīta un presei atzina, ka uzņēmumam nav iespēju kontrolēt, kādu algu tā partneri maksā saviem strādniekiem. «Mums nav tādu tiesību. Mēs slēdzam līgumu, vienojamies par nosacījumiem, ka ārvalstu partneris ievēro zviedru likumdošanu, līgumus un koplīgumus. To viņi ir apstiprinājuši,» laikrakstam Sydsvenskan norādīja B. Tīderstrēms. Partneri no Latvijas firma Metto Jumti saskaņā ar tās interneta mājaslapā pieejamo informāciju specializējas jumtu segumu tirdzniecībā un ieklāšanā. Uzņēmuma administrācijā Dienai sacīja, ka vadība esot devusi norādi nekādu informāciju par Zviedrijā notiekošo pagaidām nesniegt. «Ar atbildīgajiem cilvēkiem sazinājos. Par situāciju viss ir zināms. Tiek noskaidroti lietas apstākļi, un neviens tagad neko neteiks,» Dienai noteica Metto Jumti vienīgā īpašniece Ieva Saulīte, norādot, ka plašāku informāciju par Zviedrijā notiekošo varētu sniegt pirmdien.
Lūgta pastāstīt, tieši kā latvieši Zviedrijā tiek nodarbināti un kāds ir atalgojums, I. Saulīte noteica, ka pa telefonu šādu informāciju nesniedz. Jautāta, vai klātienē viņa varētu pastāstīt vairāk, atbilde arī bija noliedzoša. Ar Metto Jumti vienīgo valdes locekli Valdi Siliņu Dienai nav izdevies sazināties.
«Trīs strādnieki līgumā noteikto 158 zviedru kronu (ap Ls 12) vietā par darbu saņem 16 zviedru kronas (ap Ls 1,2) stundā, strādā 66-70 stundas nedēļā un dzīvo pagrabā,» ziņojumā presei raksta Byggnads par līgumiem atbildīgais sekretārs Torbjērns Juhansons. Byggnads pieprasa, lai latviešu strādniekiem tiktu izmaksāta alga kopumā 75-100 tūkstošu kronu (ap Ls 5750-7660) apmērā. Blokāde turpināšoties, līdz strādnieki saņems pieprasīto algu. MVB vadība piektdienas pēcpusdienā paziņoja, ka pārskaitīs naudu arodbiedrībai, lai tā varētu norēķināties ar strādniekiem Latvijas partnera vietā.
Atšķiras no Laval lietas
Šī nav pirmā reize, kad strādnieki no Latvijas tiek ierauti arodbiedrību protestos. 2004.gadā, kā ziņots, no blokādes Vaksholmā cieta Latvijas firma Laval un partneri, un strīds par viņu tiesībām nonāca Eiropas Kopienu tiesā. Rezultātā pēc Vaksholmas konflikta 2010. gada 15. aprīlī Zviedrijā stājās spēkā t. s. Lex Laval likums, kas ierobežo arodbiedrību iespējas uzsākt blokādi un nosaka, ka ārvalstu strādnieki strādā saskaņā ar savas valsts likumdošanu un koplīgumiem.
Šis konflikts izrādījās efektīvs veids, kā iegūt jaunus vēlētājus. Pēc arodbiedrības datiem, 66% no Byggnads biedriem balsoja par Sociāldemokrātu partiju. Šoreiz arodbiedrības apgalvo, ka blokādei ar nākamajā nedēļā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nav nekāda sakara. Tiesa, ieradušies būvlaukumā, Sociāldemokrātu partijas elites pārstāvji solīja, ka Lex Laval likums tiks atcelts.
Tiesa, jāsecina, ka šis jaunākais konflikts ir pašu strādnieku ierosinātā līdzekļu piedziņas blokāde, uz kuru Lex Laval neattiecas. Arodbiedrības definīcija - ja pakalpojumu pircējs nav izmaksājis visu algu noteiktajā laikā, tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkāpis darba līgumu, un tad drīkst uzsākt tūlītēju piedziņas blokādi.