Skumjš. Ekonomiskās emigrācijas apjoms acīmredzot ir bijis vairākas reizes lielāks, nekā līdz šim bija domāts. Nekā citādi kā ar emigrāciju šie iedzīvotāju zudumi nav skaidrojami. Varētu būt daži tūkstoši vai pat daži desmiti tūkstoši, kas varētu būt mērķtiecīgi izvairījušies no Tautas skaitīšanas. Līdzīgi arī iepriekšējā Tautas skaitīšanā pieskaitīja, ja nemaldos, 45 tūkstošus cilvēku, kurus neizdevās satikt tautas skaitītājiem, ar domu, ka tie izgājuši uz neilgu brīdi. Bet šīs «mirušās dvēseles» patiesībā jau tolaik bija uz ārzemēm izbraukušie. Jau toreiz oficiālajā statistikā iedzīvotāju skaits bija par lielu. Līdz šim bijām domājuši, ka ekonomisko emigrantu skaits ir ap 100 tūkstošiem cilvēku, tagad diemžēl izrādās, ka emigrantu skaits ir 200 tūkstoši, ja ne vēl vairāk.
Būs diezgan liels spiediens uz Tautas skaitīšanas rezultātu apšaubīšanu. Tas neapmierinās pašvaldības. Piemēram, ja nelielā pašvaldībā, kurā skaitās seši tūkstoši iedzīvotāju, ir saskaitīti tikai 4,5 tūkstoši, tad pašvaldība gribētu, lai nepieskaitītos emigrantus kaut kā pieskaita, jo citādi var samazināties pašvaldības budžeta finansējums. Bet tādas ir faktiski visas Latvijas pašvaldības.
Savukārt varētu izrādīties, ka Rīgā iedzīvotāju skaits ir lielāks, nekā domāts?
Pēc loģikas tā vajadzētu būt, jo pietiekoši daudzus gadus iedzīvotāji ir turpinājuši pārcelties no pārējās provinces uz galvaspilsētu un tās apkārtni. Tomēr iespējams, ka liela daļa no tiem, kas reāli ir pārcēlušies un dzīvo Rīgā, deklarējušies savās iepriekšējās dzīvesvietās novados. Daudzi, kuriem ir jāīrē dzīvoklis, neuzrāda reālo dzīvojošo skaitu tajā, lai samazinātu komunālos maksājumus, kuri tiek rēķināti, izejot no dzīvoklī dzīvojošo cilvēku skaita. Nedomāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaits būs pieaudzis, drīzāk tas būs samazinājies mazāk nekā citās pašvaldībās.
Vai jūs domājat, ka reālais iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks vai tomēr vēl mazāks, nekā rāda Tautas skaitīšanas rezultāti, ņemot vērā, ka internetā varēja saskaitīties arī tie, kas reāli dzīvo ārzemēs?
Tas tiešām ir ļoti būtisks jautājums. Tautas skaitītājiem ir iespējams to konstatēt, ņemot vērā interneta adresi, no kurienes cilvēks ir pieskaitījies. Tomēr pastāv bažas, ka, ņemot vērā, ka emigrējošo skaits var izrādīties trīs reizes lielāks, viņiem kāds varētu pārmest nekvalitatīvu skaitīšanas izpildi. Baidoties no tā, tautas skaitītāji varētu būt tendēti neatsijāt tos, kas deklarējušies no ārzemēm, uzrādot, ka viņi joprojām dzīvo Latvijā.
Kā jūs prognozējat emigrācijas procesu tuvākajos piecos gados?
Nekas neliecina, ka emigrācija varētu strauji samazināties. To ir skumji teikt, bet no aizbraucējiem vismaz puse nekad neatbrauks atpakaļ strādāt Latvijā. Viņi var atbraukt uz trim dienām paciemoties vai kā tūristi, vai vēlāk atgriezties te pavadīt pensijas gadus, bet strādāt Latvijā viņi neatgriezīsies. Ir ļoti naivi cerēt, ka jebkad izdosies piesaistīt lielāko daļo aizbraukušo atpakaļ.
Sacījāt, ka aizbraucēju skaits ir jārēķina uz 200 tūkstošiem, ja sakāt, ka puse nekad neatgriezīsies, tas nozīmē, ka vismaz 100 tūkstoši cilvēku Latvijā nekad neatgriezīsies. Vai kādreiz rēķināts, kāds ir ekonomiskais zaudējums Latvijai no tā, ka zaudēti strādājošie cilvēki?
Nē, ar to, man liekas, mums valstī neviens nenodarbojas. Vismaz neesmu dzirdējis, ka kāds mēģinātu ar to nodarboties. Aizbrauc jau tiešām tikai darbspējīgie. Pensionāru skaits tikai pieaug, ir ļoti rets izņēmums, ka kāds aizbrauc no vecākās paaudzes.
Latvijas IKP pagājušajā gadā bija aptuveni 12 miljardi latu, strādājošo skaits 0,9 miljoni. Tas nozīmē, ka viens strādājošais gadā valsts ekonomikai pienes 13 tūkstošus latu, darba mūžā jeb 30 gados vismaz 390 tūkstošus latu. Ja Latvija ir zaudējusi 100 tūkstošus cilvēku, kas nekad neatgriezīsies, tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika no ekonomiskās emigrācijas zaudēs vismaz 39 miljardus latu. Vai jūs varētu piekrist šādai domu gaitai?
Man liekas, tā ir korekta domu gaita. Es pat parakstītos zem šāda aprēķina. Būtu izbrīnīts, ja ekonomistiem būtu kaut kas iebilstams, ja nu vienīgi vēl varētu pieskaitīt klāt. Šie no Latvijas aizbraukušie cilvēki ir reproduktīvajā vecumā. Viņiem ir jābūt bērniem, kas būtu Latvijas pilsoņi, bet viņu nebūs. Savukārt tad, kad Latvijas ekonomika sāks atlabt un bezdarbs noslīdēs uz dabisko minimumu, zem kura tas nekad nekrīt, Latvijas ekonomika izjutīs milzīgu nepieciešamību pēc darbaspēka. Jau treknajos gados mēs izjutām spiedienu no darba devējiem par to, ka ir ļoti grūti piesaistīt vajadzīgos darbiniekus, un sākās plaša viesstrādnieku piesaistīšana no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas. Tagad imigrācijas vilnis būs daudzkārt lielāks. Uzņēmumi būs bremzēti savā attīstība, jo būs neiespējami atrast darbiniekus. Līdz ar to laika posmā starp 2015. un 2020. gadu tiks radikāli mainīta Latvijas imigrācijas politika. Man to negribētos piedzīvot, bet tas ir neizbēgami. Tiks diezgan plaši atvērtas durvis viesstrādniekiem, un tas būs faktiski vienīgais Latvijas attīstības risinājums.