Līdz ar Dundagu aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus augus ir noteikuši vēl 11 novadi, liecina Vides ministrijas informācija. Daži novadi aizlieguši šādu augu audzēšanu savā teritorijā uz minimālu termiņu - pieciem gadiem. Ir arī tādi, kas savu teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētajiem augiem pasludinājuši uz 20 gadiem vai noteikuši beztermiņa liegumu, Dienai teica Valsts augu aizsardzības dienestā.
Šiem 12 novadiem varētu sekot vēl gandrīz 50 novadu, kas ir izteikuši vēlmi noteikt šādu aizliegumu. Šie, visticamāk, nebūs vienīgie no kopumā 109 Latvijas novadiem, kas būs pret ģenētiski modificētu augu audzēšanu savā teritorijā, jo vēl gatavojas paziņot par šādu vēlmi, kā, piemēram, Talsu novads. «Es domāju, ka vairākums būs pret šādu augu audzēšanu. Lai lemtu par pretējo, jābūt pārliecībai, ka nav negatīvas ietekmes. Šobrīd šādas pārliecības nav,» Dienai teica Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs (ZZS).
Aizliegt ģenētiski modificētu augu audzēšanu var atsevišķā administratīvajā teritorijā pēc attiecīgās pašvaldības vai arī iedzīvotāju iniciatīvas. «Kopumā sabiedrība ir skeptiska šajā jautājumā, tāpēc droši vien ir šādi lēmumi,» Dienai pieļāva Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.
Aptaujātie gan norādīja: jēga šādiem aizliegumiem būs, ja tādus noteiks visas pašvaldības, aptverot visu valsts teritoriju. Iespējams, ir zemnieki, kas vēl nevar izšķirties, vai nākamajos gados audzēs parastās vai dos priekšroku ģenētiski modificētām kultūrām, tāpēc daži novadi, piemēram, auglīgajā Zemgalē, nav atklājuši savas kārtis.
Līdzīgi varētu būt ar Ziemeļlatviju, kur ir daudz kartupeļu audzētāju un kartupeļu pārstādātājs Alojas-Starkelsen. Tā vadītājs Andrejs Hansons Dienai norādīja, ka bažām nav pamata. «Mēs tieši ejam pretējā virzienā - uz bioloģisko tupeņu pārstrādi, kas ar ģenētiski modificētajiem galīgi neiet kopā.»