Latvija ir interesanta, jo pagaidām tirgus šajā jomā vēl nav attīstījies. Ir tikai lielas municipālās namu apsaimniekošanas kompānijas, taču privātais sektors vājš. Ienācām Latvijā, privatizējot Jūrmalas namsaimnieku un vēl piepērkot pāris privāto kompāniju.
Šis ir peļņu nesošs bizness, ja tajā ieguldāt savus līdzekļus?
Katrs bizness ir pelnošs, ja tiek pareizi vadīts. Lietuvā ar namu apsaimniekošanu pamatā nodarbojas privātās kompānijas, citur modeļi dažādi, pat tādā valstī kā Krievija šī pilnībā ir privātā biznesa joma.
Cilvēkus gan vairāk satrauc personiskais maciņš - tiek pieļauts, ka celsiet cenu par pakalpojumiem, lai atpelnītu naudu, ko esat izdevuši, pērkot vietējās apsaimniekošanas kompānijas.
Tarifus nosaka tirgus, taču Latvijā tā nosacījumus diktē pašvaldību uzņēmumi, jo tie pamatā nodarbojas ar šo biznesu. No klientiem nevaram paņemt vairāk, nekā tie gatavi samaksāt.
Lai nomainītu nama apsaimniekotāju, jāvienojas vairākumam no daudzu desmitu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tas nav gluži kā nomainīt telefona operatoru.
Sarežģīti tas ir, taču principā nama apsaimniekotāju var mainīt kaut katru nedēļu. Mūsu tarifi atbilst tirgū esošajiem tarifiem, bet tos, kā jau minēju, pamatā diktē Rīgas namu pārvaldnieks, jo tas apsaimnieko absolūti lielāko daļu dzīvojamo ēku Rīgā. Viņiem ir astoņi miljoni kvadrātmetru. Mūsu pārziņā ir miljons kvadrātmetru privātajā sektorā un miljons kvadrātmetru komerciālajā sektorā. Jūrmalā darbojamies jau divus gadus, tarifus neesam cēluši.
Esat atraduši veidus, kā strādāt daudz efektīvāk?
Negribu iedziļināties detaļās, bet, protams, katra valstiskā struktūra darbojas mazāk efektīvi, katra privātā struktūra darbojas efektīvāk. Par to esam pārliecinājušies savā pieredzē - gandrīz visas kompānijas, ar ko strādājam Lietuvā, esam privatizējuši. Tās, ko pirkām kā privātas, jau darbojās efektīvi, mēs tās pirkām, redzot, kādu peļņu tās nes ar savu darbību. Līdz ar to tarifu ceļam tikai tur, kur tas līgumos jau paredzēts.
Tomēr vai ir kādi īpaši risinājumi, kas ļauj ieekonomēt izdevumus?
Piemēram, nomainot grāmatvedības programmu, var strādāt ar mazāku darbinieku skaitu. Ja ievieš efektīvāku degvielas patēriņa uzskaiti, var būtiski ietaupīt.
Samazināt sētnieku skaitu?
Nē. Pakalpojumu kvalitāte nedrīkst ciest.
Pieminējāt pieredzi namu apsaimniekošanā. Cik liela tā īsti ir?
Vecākais no uzņēmumiem darbojas jau 25 gadus. Darbojamies pamatā Lietuvā. Tur, kā jau teicu, namu apsaimniekošana galvenokārt ir privāts bizness. Ir vēl dažas municipālās kompānijas, bet tās vairs neieņem tik lielas tirgus daļas, kā tas ir Latvijas pilsētās. Lietuvā konkurence ir ļoti liela (Viļņā, piemēram, ir kādas 30 kompānijas, kaut pilsēta mazāka par Rīgu, Kauņā - aptuveni 10 kompāniju), šajā konkurences vidē jāspēj pelnīt. Skaidrs, ka tieši šīs konkurences dēļ tarifi Lietuvā ir zemāki par tiem, kas Latvijā. Bet arī pakalpojumu klāsts mazāks.
Kā tā?
Latvijā cilvēki raduši pirkt vairāk pakalpojumu un vairāk arī prasīt no apsaimniekotājiem.
Nosauciet piemērus.
Teiksim, Rīgā ir ļoti daudz konsjeržu - durvju pieskatītāju daudzdzīvokļu namos. Visā Lietuvā tādu ir vien kādi desmit.
Pie mums tas pamatā droši vien ir tikai dārgajos vecpilsētas namos?
Lietuvā nav arī vecpilsētās.
Tas ir labi vai slikti?
Tas ir viens no pakalpojumiem, kuru iedzīvotāji vēlas. Ja vēlēsies simt dažādus pakalpojumus, piedāvāsim kaut visus simt. Klienti izvēlas, ko vēlas. Vieni grib, lai uzkopjam kāpņu telpas, citi labāk to dara paši. Lietuvā pārsvarā nevēlas šādu pakalpojumu no apsaimniekotāja, Latvijā tieši otrādi - lielākoties vēlas.
Kādas ir atšķirības, ja salīdzinām biznesa vidi Latvijā un Lietuvā? Mēs nemitīgi ar to esam neapmierināti, bet, ja esat izlēmuši darboties šeit, sanāk, ka tik slikti nemaz nav?
Mūsu bizness pamatā ir Lietuvā, arī tur visu laiku runā, ka biznesa vide slikta, taču tāpat ir, kas ar to nodarbojas. Internetā kaut ko tirgot var, fiziski atrodoties citā valstī, bet, ja tev ir jāsniedz pakalpojumi, kas saistīti ar namu apsaimniekošanu, pašam jāatrodas tur, kur ir attiecīgā ēka. Līdz ar to mūsu bizness ir lokāls. Nodokļi, dažādas prasības abās valstīs ļoti līdzīgas. Algas darbiniekiem Latvijā augstākas.
Pietiek darbinieku? Tā ir vēl viena problēma daudziem uzņēmējiem, jo krīzes gados liela daļa cilvēku aizbrauca.
Jā, ar darbaspēku ir problēmas. Abās valstīs. Pat domājam, ka ar laiku nāksies ievest darbiniekus no ārzemēm, varbūt piedāvāsim darbu bēgļiem. Par sētniekiem, apkopējiem var strādāt mazkvalificēts darbaspēks, ja bēgļi tādu darbu vēlas, viņi var to veikt.
Tie, kas maksā lielu naudu, lai nokļūtu turīgajā pasaulē, par sētniekiem nabadzīgās Eiropas Savienības valstīs diez vai gribēs strādāt.
Gan jau daļa paliks arī te. Un arī pie mums dzīves līmenis augs - gan Latvija, gan Lietuva, es domāju, pāris gados noķers šodienas Igauniju. Bet Igaunijā, cik zinu, pagājušais bija pirmais gads, kad iedzīvotāju migrācijas bilance bija pozitīva. Tātad jau sākusies imigrācija. Tā drīz neizbēgami būs arī Lietuvā un Latvijā. Jāpārvar tikai psiholoģiskā tūkstoš eiro vidējās algas latiņa. Lielajās pilsētās, kā Rīga, tas ātri sasniedzams.
No kurienes mūsu valstīs varētu ieceļot darbaspēks?
Es domāju, ka liels potenciāls ir Ukrainai. Arī no citām valstīm - visi jau grib tikt uz Zviedriju, bet ne visi tur tiek. Vienā brīdī jāizvēlas - dzīvot tur bēgļu nometnē, pieņemt Baltijas valstu apstākļus vai atgriezties mājās.
Kādu nākotni saskatāt kompānijām, kuras pārstāvat?
Patlaban kopumā Latvijā esam otrie lielākie.
Gribat izaugt līdz monopolista līmenim?
Par monopolistu mūsu tirgū kļūt nav iespējams, jo apsaimniekotāju, kā jau runājām, nomainīt ir sarežģīti, bet ir iespējams, kad vien gribas. Turpināsim paplašināt savu darbību. Tagad situācija ir tāda, ka pašvaldībām piederošie apsaimniekošanas uzņēmumi nav privatizēti. Lai būtu iespēja būt par lielākajiem, jāsagaida to privatizācija. Ja tiks privatizēts Rīgas namu pārvaldnieks, tas, kurš to nopirks, būs lielākais šajā tirgū.
Ja esat otrie lielākie pēc Rīgas namu pārvaldnieka, jums būs lielākās priekšrocības privatizācijā, jo gan jau izšķirošā būs ne tikai cena, bet arī pircēja pieredze, līdzšinējais darbības mērogs.
Gribas ticēt, taču Rīgas namu pārvaldnieks ir tik liela kompānija, tik interesanta šajā biznesa jomā, ka konkurence par tās iegādi būs reāli liela.
Kas var būt konkurenti?
Ir kompānijas citās valstīs, kuras pagaidām Latvijā nav ienākušas, jo te īsti vēl nav tirgus.
Citās valstīs arī attīstāt savu biznesu?
Mūsu stratēģija paredz strauju attīstību. Īpaši fokusējamies uz Latviju, bija mērķis šogad kļūt par līderi starp privātajiem apsaimniekotājiem, to esam sasnieguši. Nākamais virziens ir Balkānu valstis, kur tirgus ir līdzīgā attīstības pakāpē. Interesanta šķiet Ukraina. Skatāmies kompānijas, ko var iegādāties.
Tikai pērkat kompānijas? Citu firmu klientus pie sevis nepārvilināt?
Arī tas notiek. Piemēram, Rīgā vidēji viena divas mājas mēnesī pāriet mūsu apsaimniekošanā.