Dienesta mājaslapā norādīts, ka pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina pilsoņu pieņemšanas dienā 12. decembrī vērsies kāds pilsonis, izsakot pretenzijas pret Kolumbijas produkciju. Uz šīs sūdzības pamata Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veicis pārbaudes. Tajās konstatēts, ka Kolumbijas konservi neatbilst Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā pret tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību. Visa partija jeb četras tonnas zivju konservu izņemtas no apgrozības Krievijas tirdzniecības tīklos.
Kolumbija atzīstas
Zivju rūpnīcas direktors Igors Krupņiks Dienai norāda, ka pārmetumi saņemti ne gluži bez iemesla. Izrādās, zivīm tauku saturs mainās atkarībā no sezonas, taču informācija uz iepakojumu etiķetēm netiek mainīta. «Tā ir problēma visā Latvijā. Neviens zivrūpnieks nemaina etiķetes ik pa sezonai, jo izmaiņas ir nelielas,» stāsta I. Krupņiks, bilstot, ka nekādā gadījumā tas neapdraud patērētāju veselību. Uzņēmums savu produkciju uz Krieviju eksportē jau vairāk nekā 10 gadu, līdz šim problēmu nav bijis. Notikušo pārbaudi I. Krupņiks saista ar Krievijā vērojamo patērētāju tiesību aizsardzības bumu. Patlaban uzņēmums veic pārbaudes Latvijā, lai iegūtos rezultātus salīdzinātu ar informāciju, kas tiks saņemta no Krievijas. Uzņēmējs ir sazinājies ar pārstāvniecību Krievijā, kas solījusi konfliktā iesaistīties. Tāpat informēti visi iesaistītie valsts dienesti un ar zivrūpniecību saistītās asociācijas, lai nozare meklētu risinājumu, kā turpmāk nepiedzīvot šādas situācijas.
Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis Dienai uzsver, ka līdz šim nozīmīgi pārkāpumi Kolumbijas produkcijā nav konstatēti. Regulāri tiekot veiktas pārbaudes atbilstoši Eiropas Savienības un Muitas ūnijas prasībām. «Mums nav informācijas, kas tā bija par partiju, kas tas bija par produktu, jo uzņēmums Kolumbija ražo pietiekami plašu spektru. Mēs gaidīsim no Krievijas oficiālu informāciju,» saka M. Balodis.
Dome pārsteigta
Liepājas domes pārstāvis Jurijs Hadarovičs Dienai neslēpj, ka informācija par izņemto kravu domē bijusi liels pārsteigums, īpaši tāpēc, ka rūpnīca ir ar lielu pieredzi un labu reputāciju. «Vienīgais pozitīvais šajā stāstā ir tas, ka produkcija, kas izņemta, ir konservēta. Tā tik ātri nesabojājas. Būtu daudz trakāk, ja tās būtu svaigas zivis,» teic J. Hadarovičs.
Jāatgādina, ka nedēļas sākumā Krievija vērsās pret Latvijas šprotu ražotāju Rānda. Atbildīgie dienesti Krievijā bija konstatējuši, ka konservos esošais benzopirēna līmenis esot pārsniegts 35 reizes. Uzņēmuma direktors Oskars Grosmanis pauda neizpratni, sakot, ka pie tik liela benzopirēna līmeņa konservu kārbās būtu jāatrodas oglēm. Dienai O. Grosmanis atzīst, ka viņam joprojām nav informācijas par to, kas noticis ar produkciju un vai šprotes no tirdzniecības izņemtas.