Pret piedāvāto kompromisu iestājās Lielbritānija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija, kas vēlējās lielāku budžeta samazinājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre Dienai norādīja: «Svarīgi, ka vienošanās ir panākta, jo Latvijai tas ļaus saņemt lielākus tiešmaksājumus nekā iepriekšējos gados un mēs bez kavēšanās varēsim uzsākt jaunā programmēšanas perioda struktūrfondu, lauku attīstības, kā arī citu ES programmu finansējuma apguvi.» Vienlaikus S. Bajāre uzsvēra, ka budžets jāvērtē kā kompromiss, kas panākts smagu sarunu ceļā, saduroties vairāku valstu interesēm.
2014. gada budžeta galvenās prioritātes būs ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība, inovācijas un humanitārā palīdzība, īpaši attiecībā uz Sīrijas bēgļiem. Prioritāte - izaugsme un nodarbinātība - ir vienīgā, kurai, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad līdzekļi pieaugs. Pieaugums būs 3,3%, sasniedzot 16 264,2 miljardus eiro. Otrai nozīmīgajai prioritātei - ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija jeb izlīdzināšana - līdzekļi ir samazināti par 13,5%, sasniedzot 47 560,6 miljardus eiro. Nozīmīga summa - 3,9 miljardi eiro - tiks novirzīta jauniešu bezdarba mazināšanai. Pašlaik ES bez darba ir 19 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Neraugoties uz noteiktajām prioritātēm, lauvas tiesa ES budžeta jeb divas trešdaļas līdzekļu tiks tērētas subsīdijās zemniekiem un investīcijās (piemēram, ceļos) ES nabadzīgākajos reģionos Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Vienošanās tika panākta arī par vienu no pretrunīgākajiem jautājumiem - maksājumiem dabas katastrofās skartajām valstīm. Tā paredz, ka 400,5 miljoni eiro tiks novirzīti Vācijai, Austrijai un Čehijai saistībā ar pavasara plūdiem un Rumānijai saistībā ar ugunsgrēkiem 2012. gadā. ES prezidējošās valsts Lietuvas finanšu ministra vietnieks Alģimants Rimkuns ir norādījis, ka pieņemtais budžets neuzliek pārmērīgu slogu dalībvalstu budžetiem, taču tajā pašā laikā nodrošina pietiekamu finansējumu tādām svarīgām prioritātēm kā jauniešu bezdarba mazināšana un atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle Dienai norādīja, ka panāktais kompromiss ir Latvijai izdevīgs un pieņemams. «Latviju apmierina izvirzītās budžeta prioritātes: ekonomikas izaugsme un konkurētspēja, inovācijas un nodarbinātība. Protams, tām novirzītais finansējums ir nepietiekams un es neuzskatu, ka tas būtu optimāls, taču jāatceras, ka tas ir smaga kompromisa rezultāts. Nedomāju, ka tuvākajā laikā tiks pārskatīta lauksaimniecības politika, kas pašlaik rada nevienlīdzīgu konkurenci starp dalībvalstīm un ļoti dārgi izmaksā. Taču vairākas ietekmīgas valstis, tajā skaitā Francija, nepiekrīt šo politiku pārskatīt.» R. Zīle uzsvēra, ka pozitīvi vērtē pavērsienu inovāciju un zinātnes atbalsta virzienā, «jo ne jau lauksaimniecības maksājumi izvilks Eiropu no stagnācijas».
Paredzēts, ka Eiropas Padome budžetu varētu pieņemt 19. novembrī, bet Eiropas Parlaments - 20. novembrī.