Šoruden viņu par lauksaimniecības konsultantu - ekspertu pieņēma darbā Swedbank. Nu Raimonda uzdevums ir būt par tiltu starp banku un zemniekiem, lai abas puses labāk saprastos. Raimonds teic, ka par līdzīgiem amata kolēģiem citās bankās vēl nav dzirdēts.
Dzīves skola uz lauka
Raimonda senči pirmskara Latvijā bijuši turīgi zemnieki, tēvs kolhozā strādājis par mehāniķi, mamma - par zootehniķi, vēlāk viņi kā t. s. Breša zemnieki Liepājas pusē izveidoja savu saimniecību. Tas pamudināja arī Raimondu pabeigt Valsts Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumu un pēc tam iestāties LLU Lauksaimniecības fakultātē. Funktieris bijis izstudēt, lai palīdzētu attīstīt vecāku rūpalu, taču dzīve ieviesa korekcijas. «Iepazinos ar sievu, nodibinājām ģimeni, abi ieguvām darbu Jelgavā,» Raimonds stāsta. Uzreiz pēc LLU beigšanas viņš sāka strādāt par agronomu SIA Dobele Agra - uzņēmumā, kas apsaimniekoja ap 4000 ha zemes, audzēja graudaugus un rapsi, ar ārvalstu investoru palīdzību ieguldīja visaugstākajās laukkopības tehnoloģijās, kādas tobrīd bija. «Tā bija lieliska dzīves skola.» Sākumā gan Raimondam - zaļam gurķim - brīžiem licies: man taču ir diploms, kāpēc man jāiet ar lāpstu uz lauka ņemt augsnes analīzes?! Tagad viņš vērtē, ka pat it kā mazsvarīgi darbi ir būtisks posms kopējā ķēdē.
Kad ģimene sāka pieaugt (Raimondam ir dēls un meita), gribējies pelnīt vairāk, tāpēc Raimonds piedalījās konkursā un kļuva par tirdzniecības menedžeri Baltijā SIA Neo, kas tirgoja pārtikas izejvielas pienrūpniekiem un saldumu ražotājiem. Prasības gan bija augstas, taču angļu valodu Raimonds jau bija iemācījies, gan kādu ziemu pastrādājot Īrijā, gan privātstundās, savukārt no agronoma pārtapt par tirgotāju palīdzējusi māka komunicēt. «Varu visai brīvi un ātri atrast ar cilvēkiem kopīgu valodu.» Bija jābraukā pie klientiem arī Lietuvā un Igaunijā, jāsadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas. «Tā nebija tikai plika pārdošana, bija arī jāveicina jaunu tehnoloģiju ieviešana Latvijas ražotnēs,» Raimonds stāsta.
Caur puķēm nesapratīs
Pēc dažiem gadiem Raimonds piekrita studiju biedra aicinājumam atgriezties lauksaimniecībā - kļūt par lopkopības fermu aprīkojuma projektētāju un tirgotāju SIA Preiss. «Bija jāsaprot, kādas iekārtas nepieciešamas katrā fermā, gāju cauri likumdošanai, cik sivēnu vai cūku var likt vienā kvadrātmetrā. Tas viss atkal bija kas jauns, bet deva lielu pieredzi. Braucu uz Eiropu, Dānijas lielajās fermās skatījāmies, kā tās iekārtas strādā.» Raimonds ir gandarīts, ka vēl šodien dažā labā fermā redz tolaik iegādātu aprīkojumu.
Bet līdz ar darbu Elagro Trade, uz kurieni Raimondu pārvilināja, viņš atkal pietuvojās agronomijai - konsultēja zemniekus par minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, sēklām, graudu iepirkšanu, pārdošanu un vēl tagad slavē bijušos kolēģus, jo daudz no viņiem mācījies.
Par atbalstu lēmuma pieņemšanā kļūt par Swedbank darbinieku Raimonds savukārt saka paldies sievai. Banka Raimondu uzrunājusi pati, jo nospriedusi, ka lauksaimniecība ir attīstāma joma un bankā nepieciešams cilvēks, kas prot ar zemniekiem runāt vienā valodā. Raimondu tas priecē, jo «attīstība nozīmē labāku dzīvi laukos». Par sava darba lielāko plusu viņš uzskata iespēju šādi palīdzēt lauksaimniekiem, kuru vidē viņam patīk uzturēties, kontaktēties un viņu atpazīst. Bankas kolēģiem viņš nu māca, ka ar zemnieku jārunā nevis caur puķēm un finanšu terminiem, bet vienkārši un uzreiz «par lietu».
Skaitļi nav patiesība
Raimonda pienākums ir konsultēt bankas darbiniekus, audzēt viņu sapratni par lauksaimniecību. Jābrauc arī uz konkrētām saimniecībām, lai uz vietas izvērtētu situāciju un pēc tam argumentēti paskaidrotu gan bankai, gan zemniekam, kāpēc sadarbība ir vai nav iespējama. «Bankas parasti visu redz skaitļos, bet tie nereti neparāda patieso ainu. Lauksaimniecību ļoti neprognozējami ietekmē laikapstākļi, un es uzskatu, ka vienas sliktas sezonas raža nav iemesls, lai saimniecību liktu zem āmura vai liegtu kredītu. Nākamgad tai atkal var veikties,» Raimonds skaidro.
Tiesa, domāšana jāmaina arī zemniekiem. Raimonds apņēmies pārlauzt daudzu stereotipu par banku kā bubuli, ar ko labāk nekad nesapīties. Tāpat zemnieki jāaudzina, ka lauksaimniecība ir bizness un ka tam tiešām noderētu arī tas laiks, enerģija un resursi, kas tiek veltīti lietām, ar ko nekāds bizness nesanāk, - piemēram, kartupeļiem pašu ēšanai, ko beigās lētāk nopirkt, nevis izaudzēt. «Zemniekam jāpalīdz iemācīties, kā organizēt savu naudas plūsmu. Lai viņš pēc līdzekļiem minerālmēsliem bankā neierodas dienu pirms tam,kad tie jākaisa uz lauka.»
Vai Raimondam praktiskās lauksaimniecības nepietrūkst? Viņš saka - nē, jo saskare ar to ikdienā ir gana plaša. Zinošu lauksaimniecības speciālistu Latvijā trūkstot - gan tāpēc, ka laucinieku bērni nealkst turpināt vecāku sākto un strādā pilsētā, gan tāpēc, ka maz palicis skolu, kur lauksaimniecību apgūt. Par savu nākotni Raimonds saka - dzīve rādīs. Pagaidām tuvākais mērķis viņam ir izveidot spēcīgu sev līdzīgu ekspertu komandu ikvienā Swedbank filiālē reģionos.