Piemērs no Lielbritānijas
Grozījumu autors neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins jauno ierosmi kaislīgi aizstāv, Dienai kā galveno argumentu minot, ka lielo parādu dēļ cilvēki vairs nebūs spiesti braukt prom no valsts. Grozījumu galvenais mērķis esot aizsargāt kredītņēmējus, kuriem bankas neapdomīgi izsniegušas kredītus un kuri cietuši no nekustamo īpašumu burbuļa un algu samazināšanas. Patlaban kārtība, ka fiziska persona var iziet maksātnespēju gada laikā, ir Lielbritānijā, no kuras likuma daudz ko ir patapinājuši arī grozījumu autori Latvijā. Šādas normas gan nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. K. Olšteins uzskata, ka mūsu kaimiņiem tas neesot aktuāli, jo neatdoto kredītu ziņā Latvija ir līdere Eiropas Savienībā (ES). Bet komercbanku iebildumus deputāts komentē īsi: lai viņi mazāk runā.
LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis gan Dienai pauž satraukumu, ka iespēja gada laikā atbrīvoties no ievērojamām kredītsaistībām varētu būt pietiekami liels kārdinājums pieteikties maksātnespējai un nemaksāt parādus. Viņaprāt, virzītās izmaiņas lielā mērā pasargās parādniekus, kuri nevis nevar, bet vienkārši negrib pildīt saistības. Turklāt tiem, kas kredītu vēl tikai plāno ņemt, noteikumus tas varētu padarīt neizdevīgākus. «Ja šī norma tiks pieņemta, mēs būsim spiesti pārskatīt savu kreditēšanas politiku, paaugstinot prasības pret kredītņēmējiem, palielinot pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem, kā arī, iespējams, paaugstinot procentlikmes.»
Savukārt jurists Juris Bārtulis Dienai norāda, ka neapdomīga un negodprātīga aizņemšanās nav iespējama bez tādas pašas aizdošanas, tāpēc riski ir jādala gan aizņēmējam, gan aizdevējam. Viņa vērtējumā plānotās izmaiņas visizdevīgākās būs cilvēkiem ar maziem ieņēmumiem un lielām saistībām. Taču kopumā jurists grozījumus atbalsta, «jo valstij izdevīgāks ir īss un caurskatāms maksātnespējas process, nevis ilgstoša parādnieka iespējamā darbošanās ēnu ekonomikā».
Arī Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš skaidro, ka maksātnespējas process ir saistīts ar pietiekami lielām neērtībām, ietverot īpašumu pārdošanu, tāpēc neviens no laba prāta tam nepieteikšoties. Viņš iezīmē vēl vienu ieguvēju no virzītajām izmaiņām - kredītu galvotāji. «Vissliktākajā situācijā pašlaik ir galvotāji, kuri galvojuši lielus kredītus, kas netiek atdoti. Šo cilvēku dēļ vien ir vērts maksātnespējas procesu saīsināt līdz gadam. Pašlaik 50% no visiem maksātnespējīgajiem ir tieši galvotāji. LAKRA būtu ar mieru, ja saīsinājums līdz gadam attiektos tikai uz galvotājiem, cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām to varbūt arī varētu nesamazināt,» atzīst J. Āboliņš.
Politiska izšķiršanās
Uz to, ka grozījumi, iespējams, ir nepietiekami niansēti izstrādāti, Dienai norāda zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Armands Rasa. «Ja raugāmies no ekonomiskā viedokļa, ir pareizi, ka maksātnespējīgās personas pēc iespējas ātrāk var atgriezties pilnvērtīgā saimnieciskajā dzīvē. No otras puses - viens gads lielu kredītsaistību gadījumā ir pārāk īss laiks. Cilvēks pārāk viegli tiek cauri, negūstot nekādu mācību. Liela problēma ir ēnu ekonomika, jo parādnieks maksātnespējas procesā maksā vienu trešo daļu no saviem oficiālajiem ienākumiem, un maksātnespējas administratoram nav nekādu iespēju izkontrolēt, kādi ir parādnieka reālie ienākumi.»
Viņaprāt, pareizi būtu, ja gada laikā maksātnespējas procesu varētu iziet cilvēki ar hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim. Taču diez vai vajadzētu ļaut to darīt spekulantiem, kuriem ir, piemēram, pieci hipotekārie kredīti. «Manuprāt, būtu nepieciešami skarbāki noteikumi, kādos gadījumos var piemērot maksātnespējas procesu. Piemēram, ja cilvēka patēriņa kredīta ikmēneša maksājumi pārsniedz viņa mēneša algu, tad maksātnespējas procesu nepiemērotu, jo ir vērojama neapdomīga un negodprātīga aizņemšanās.»
Advokāts arī uzsver - grozījumu pieņemšana būs politiska, nevis juridiska izšķiršanās.