Valdība nupat atbalstījusi Veselības ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju jautājumā par plānotajām izmaiņām Tabakas produktu direktīvā, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Tās paredz aizliegt tādas tinamās tabakas un cigaretes, kurām ir specifiska smarža, piemēram, mentola, vaniļas u. c. Pārsvarā tās ir tievās cigaretes. Veselības ministrijā norāda, ka tieši šāda veida cigaretes atkarībā iesaista arvien vairāk jaunu meiteņu, kurām šķiet, ka, tās smēķējot, viņas kļūs slaidākas. Tāpat brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgumu turpmāk būs jādrukā uz tabakas izstrādājumu iepakojuma abām pusēm, lai tas apklātu 75% no visa iepakojuma. Patlaban process ir sākuma stadijā, tiek pieļauts, ka būs nepieciešami aptuveni divi gadi, lai direktīvu varētu sākt īstenot.
Jāgaida, ko teiks citi
Direktīva ir ES prezidējošās valsts Īrijas prioritāte, un atšķirībā no Latvijas daudzas ES valstis pozīciju vēl nav pieņēmušas. Pastāv pat bažas, ka smago direktīvu tik ātri īstenot neizdosies un sarežģītākais darbs būs jāpaveic Latvijai, kad 2015. gada pirmajā pusē tā kļūs par ES prezidējošo valsti. Veselības ministrijas pārstāve Alise Krūmiņa Dienai atzīst, ka papildus Eiropas Komisijas (EK) iecerētajām izmaiņām Latvija savā nostājā pieprasīja, lai aromatizētāji tiktu aizliegti arī ūdenspīpju tabakai, jo patīkamais aromāts rosina smēķēt. Tāpat Latvija aicinājusi izvietot kombinēto brīdinājumu - tekstu un attēlu - uz abām iepakojuma pusēm. Patlaban informācija par to, kuras valstis paudušas lielākos iebildumus pret direktīvā noteikto, esot slepena. «Varu pateikt tikai to, ka tās ir valstis, kurās ir attīstīts cigarešu ražošanas bizness,» bilst A. Krūmiņa. Precīzus datus par to, kā mainījies smēķētāju skaits, minēt esot grūti, jo gadu gaitā mainījušās arī metodoloģijas, kā aktivitāte tiek pētīta. Tomēr, kā norāda Veselības ministrijas pārstāve, EK veiktie pētījumi apliecina - jo lielāki ir brīdinājumi uz iepakojuma, jo lielāku ietekmi tie atstāj uz cilvēku izvēli. Latvijā patlaban noteikts, ka obligātajam brīdinājumam jābūt ne mazākam par 40% vienā paciņas pusē. «Tirdzniecības vietā patērētājs brīdinošo uzrakstu vispār neredz, jo tirgotājs vitrīnā ir pagriezis iepakojuma otru pusi,» teic A. Krūmiņa.
Lieli zaudējumi
Galvenie kontrabandas iemesli ir pieaugošās preču cenas, nodokļi, kā arī arvien sarūkošie cilvēku ienākumi. Tāpat nozīmīgs iemesls ir iespēja gūt peļņu no lielajām tabakas cenu atšķirībām starp Baltijas valstīm un tuvējām kaimiņzemēm. To, ka jaunā direktīva būs trieciens legālajiem tabakas tirgotājiem, uzsver arī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš pārliecināts, ka legālajiem tirgotājiem tiks nodarīti miljoniem latu lieli zaudējumi, tāpat arī valsts budžetam - neieņemto akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu veidā. To nenoliedz arī Veselības ministrijas pārstāve Alise Krūmiņa, tajā pašā laikā viņa uzsver - arī smēķētāju ārstēšana valsts budžetam nes lielus zaudējumus: «Tam tiek tērēti 24 miljoni eiro jeb 8,1% gadā no veselības aprūpei paredzētā budžeta. 2,5 miljardi eiro gadā tiek zaudēti smēķētāju priekšlaicīgas mirstības dēļ. Mēs aicinājām tabakas industrijas pārstāvjus sniegt aprēķinus, kāda būs ietekme uz tirgu, kā pieaugs nelegālais tirgus, viņi neko nevarēja pateikt.»
Konfiscē vairāk
Tabakas tirgotāja SIA Philip Morris Latvia pārstāvis Juris Stinka portālam Nozare.lv norāda, ka legālais cigarešu tirgus pērn sarucis no 67,9% līdz 64,7%. Viņš to saista ar legālās tirdzniecības apjomu krišanos - tie samazinājušies par vairāk nekā 110 miljoniem vienību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji Dienai stāsta, ka nelegālo cigarešu tirgus apjoms esot visai nemainīgs. Dati no 1998. līdz 2008. gadam liecina, ka tas svārstās no 29 līdz pat 35%, tomēr ar katru gadu pieaug izņemto cigarešu apjoms. 2010. gadā tie bija 70 miljoni, 2011. gadā - 87 miljoni, pērn - 89 miljoni. «Izņemto apjomu pieaugumu mēs saistām ar to, ka VID kontrabandas apkarošana kļuvusi par prioritāti. No 2010. gada mums izveidojusies krietni ciešāka sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm,» atklāj VID pārstāve Sandra Kārkliņa. Viņa arī norāda, ka kontrabandisti kļuvuši krietni progresīvāki idejās. «Cigaretes arvien vairāk tiek slēptas. Pēdējos divos gados kā paslēptuve tiek izmantots arī dzelzceļa transports. Tāpat arvien biežāk novērojam, ka kontrabanda tiek pārvadāta kravas automašīnā īpaši iebūvētā grīdā, neatpaliek arī tādas metodes kā transportlīdzekļa riepas un rezerves riteņi.»
Iedzīvotāji atbalsta
Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics savā pētījumā atklājusi, ka Latvijā ir visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars visā ES. Pēc tās aprēķiniem, nelegālo cigarešu patēriņš Latvijā ir 31%. KPMG Baltics pārstāvis Andris Puriņš Dienai atzīst, ka tas ir sāpīgs atgādinājums par lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru visā Latvijas tautsaimniecībā. «Latvija šī saraksta augšgalā ir bijusi visus pēdējos gadus. Līderpozīcijās tā bija arī 2011. gadā, bet 2010. gadā ieņēma otro vietu aiz Lietuvas,» stāsta A. Puriņš. Jaunākajā pētījumā atklāts, ka 51% Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai daļēji attaisno kontrabandas alkohola, cigarešu un degvielas iegādi. Šādu situāciju par šokējošu sauc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš norāda, ka tas ir valsts politikas jautājums - jo zemāki būs nodokļi akcīzes precēm, jo mazāka būs kontrabandas problēma. «Pieņemot jaunus neapdomīgus ierobežojumus, tā būs palīdzība pelēkajai ekonomikai. Regulējums, kas ir šobrīd likumos, tai skaitā nodokļu likmes, veicina kontrabandu,» norāda J. Endziņš.