Biznesa ideju konkursā Lec biznesā!, ko Hipotēku banka organizē sadarbībā ar biedrību Līdere, bija aicināti piedalīties jaunie censoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuriem ir biznesa ideja un kuri gatavi gan pacīnīties par vērtīgām balvām, gan arī dzīvē realizēt savu biznesa ideju.
Konkursa pirmās kārtas rezultāti liecina, ka interese par iespēju sākt savu biznesu, kā arī pretendēt uz konkursa Lec biznesā! godalgām - naudas balvām un mentora atbalstu - Latvijas jauniešu vidū aizvien pieaug.
Konkursa Lec biznesā! pirmajā kārtā bija pieteikušies 145 pretendenti. No viņu vidus jau izvēlēti otrās kārtas dalībnieki, kuri patlaban gatavo savus biznesa plānus, bet šī gada konkursa uzvarētāju vārdus mēs uzzināsim nākamā gada sākumā.
Kā īpašs tieši šī gada konkursam jāatzīmē fakts, ka, pretēji agrāko gadu ierastajam, kad dalībnieku vidū izteikti dominēja jaunie uzņēmēji no Rīgas un Pierīgas, patlaban aktīvāki savu biznesa ideju popularizēšanā un atbalsta meklēšanā kļuvuši jaunieši no dažādiem Latvijas reģioniem.
Būs attīstības banka
Kamēr vieni gatavo biznesa plānus, citi jau apspriež paveikto. Ar zināmu ironijas devu konstatējot, ka optimisma līmenis Latvijā visnotaļ audzis, jo visi pesimisti aizbraukuši prom, aizvadītajā nedēļā noritēja pērnā gada Lec biznesā! uzvarētāju un viņu padomdevēju - mentoru - saiets.
Saietā tika atzīmēts, ka oficiāli noslēdzies astoņus mēnešus ilgušais mentoringa process. Par paveikto pārdomās dalījās sadarbības partneri - Hipotēku bankas, biedrības Līdere un JCI Latvia pārstāvji, kā arī paši jaunie uzņēmēji.
Līdz ar nule kā notikušo Hipotēku bankas komercdaļas klientu pāreju uz Swedbank ir sperts liels solis virzienā, lai Hipotēku banka kļūtu par «tīru» attīstības banku. Jaunajā situācijā tieši atbalsts biznesam, kuram finansējumu pietiekamā apjomā nesniedz komercbankas, kļūst par bankas darbības pamatu.
«Riskētgriboši jaunie uzņēmēji ir vieni no tiem, kurus banka atbalsta,» apgalvo Hipotēku bankas valdes locekle Baiba Brigmane, konstatējot, ka, pateicoties uzņēmībai, tostarp arī jaunu cilvēku vēlmei ko mainīt, valstī ekonomiskie procesi virzās uz labo pusi.
Lauri digitālajā biznesā
To, ka jauniesācēji gana sekmīgi var darboties digitālo mediju jomā, liecina pērnā gada Lec biznesā! uzvarētāja - SIA Cineport, ko izveidojuši jauni puiši ar pieredzi videoreklāmas jomā. Ja tehniskās prasmes apgūtas, tad par svarīgāko kļūst prasme labi izstrādāt piedāvājumu un apgūt māku pārdot, kas nereti ir tehnoloģijas lieliski pārzinošu cilvēku klupšanas akmens biznesā. Tomēr SIA Cineport, šķiet, ar pēdējo jau veicas gluži labi.
Pasūtījumu pietiek, un nu jau jāsāk domāt, kā piesaistīt vēl kādu darbinieku, kas strādātu pie videosižetu gatavošanas, lai paši vairāk varētu pievērsties jaunu klientu piesaistei, pauž gan kompānijas izpilddirektors Uldis Birziņš, gan arī mentors - JCI (Junior Chamber International Latvia) pārstāvis Ivars Raciņš.
Starp puišu lielākajām veiksmēm var minēt sekmīgi uzsākto sadarbību ar lielajām reklāmas kompānijām, piemēram, Hauska&Partner, un veiksmīgo startu ar videosižetu, gūstot panākumus šī gada starptautiskajā reklāmas festivālā Golden Hammer. SIA Cineport filmējusi arī Lec biznesā! reklāmas klipu.
Veiksmīgs starts, šķiet, padevies arī SIA Motion Media Park - uzņēmumam, ko izveidojuši četri Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) informācijas tehnoloģijas (IT) studenti, kas nolēmuši laikus «izrakt» nišu patlaban populārajā, iespējām bagātajā IT biznesā. SIA Motion Media Park četrinieks specializējies, veidojot virtuālās videotūres 360° leņķī. Uzņēmums šogad saņēmis atbalstu arī no RTU Studentu biznesa inkubatora. Universitāte savējos atbalsta, dodot pasūtījumus, un šī atbalsta rezultātā SIA Motion Media Park izveidojusi arī vairāku RTU fakultāšu virtuālās tūres, kas popularizē fakultāšu piedāvājumu interesentu vidū. Taču it īpaši jāuzsver, ka jaunos censoņus jau pamanījuši arī īsti biznesa klienti, nekustamo īpašumu kompānijas, un jau tapuši pāris «videoklaiņojumi» pa jauno būvprojektu telpām.
Vajag neatlaidību
«Ne vienmēr tas, ka klients saka nē arī nozīmē galīgo nē,» pauž vēl viens jaunais censonis - RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes students Toms Kalvāns, kurš attīsta savu papīra gaismas ķermeņu un citu papīra aksesuāru zīmolu K-Paper Design. Viņš arī ir viens no RTU Studentu biznesa inkubatora atbalstītajiem jaunajiem uzņēmējiem censoņiem.
Pauspapīrs, putukartons, vads ar spuldzes patronu un slēdzi, plus vēl radoša izdoma, un lieta ir gatava. Šīs specifikās nišas auditorija ir publisko telpu (kafejnīcu un tamlīdzīgi) īpašnieki, kas vēlas neikdienišķa dizaina gaismekļus, kā arī citi oriģinālu lietu fani. Patlaban jau īstenoti pirmie pasūtījumi, radīti vairāki lampu modeļi, kurus var iegādāties ar Latvijā izgatavoto lietu sludinājumu portāla Meistardarbs vietnes Pinterest starpniecību.
Tāpat kā citiem jaunajiem uzņēmējiem, arī K-Paper Design autoram ir ambiciozi mērķi, taču, šķiet, bizness, kas saistīts ar materiālu produktu ražošanu, atšķirībā no pakalpojumu sniegšanas, vairāk līdzinās garas distances skrējienam, kas prasa neatlaidību un spēju mainīties. Problēmas sākas, kad produkti jāvirza tirgū, kad izrādās, ka veikalos produkcija ir dārga un mazumtirdzniecības uzcenojumi vērtējami kā lieli. Tāpat, veidojot produktus, nākas gan mainīt biznesa koncepciju, gan modeļus un, pielāgojoties tirgus prasībām, sadzīvot ar dažu labu «punu», bet bez tiem jau uzņēmējdarbība nav iedomājama.
Dāmas ražo un pārdod
To, ka oriģināllietu ražošanu veiksmīgi attīstīt nav viegli, bet tomēr iespējams, apliecina arī viena no SIA Latviešu lietas dibinātājām Ieva Nikoleta Dāboliņa. Uzņēmuma pamatprodukts ir etnogrāfiskas lelles. Leļļu sagataves tiek importētas un ietērptas tepat uz vietas ražotos lindrakos. Leļļu pircēji ir tūristi un šāda veida priekšmetu kolekcionāri no Krievijas, ASV, Japānas, Izraēlas, Vācijas, Norvēģijas un citām valstīm. Uzņēmuma pārdošanas tīkla attīstīšanai sekmīga bijusi sadarbība ar mentori - SIA Valodu mācību centrs direktori Silviju Kārkliņu. «Taču galvenais, ko leļļu ražotājām deva mentores piesaiste, ir neatkarīgs skats no malas, ko pauž ļoti pieredzējusi uzņēmēja. Noderēja arī padoms veidot skaidras un sakārtotas attiecības starp partneriem jau no pirmā biznesa uzsākšanas soļa,» saka I. N. Dāboliņa. Jaušams, ka viena no būtiskākajām problēmām, ar ko sastopas gan leļļu ražotājas, gan arī citi jauniesācēji, ir jautājums, kā samazināt izdevumus un paaugstināt rentabilitāti apstākļos, kad līdzekļi ierobežoti, bet nereti gadās neparedzēti izdevumi, kā, piemēram, SIA Latviešu lietas gadījumā nepieciešamība nomāt telpas darbnīcai, kā arī dažādi ar piegādēm saistīti, iepriekš neparedzēti riski.
Laikmetīgu biznesu attīsta Agnese Ulmane un Zane Voicioneka, kas apvienojušās SIA Skanošie ciedri. Meiteņu produkts ir ekoloģiski tīri ciedru produkti, kas tiek importēti no Sibīrijas un realizēti ar mājaslapas palīdzību, kā arī pārvietojamos produktu stendos, ar kuriem jaunās uzņēmējas brauc pa visu Latviju. Mentoringa process ir kā «divvirzienu iela» - ieguvēji ir abi, un mentore, Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekle Mārīte Šperberga, kas jaunajām uzņēmējām palīdzēja mārketinga jomā, pati ir kļuvusi par ciedru produktu cienītāju.