L. Locenieks atnāk uz teātri, sava brāļa, aktiera un režisora Kārļa Locenieka aizrauts, un profesiju apgūst praksē, mācīdamies Nikolaja Mūrnieka un Irmgardes Mitrēvices kadru kalvē. Lieliskās skatuves dotības - iznesīgums un samtainā balss - ātri ļauj iegūt skatītāju mīlestību, spēlējot dažādu tautību un temperamentu varoņus - no Klaudio Šekspīra komēdijā Liela brēka, maza vilna līdz Armānam Dimā (dēla) melodrāmā Kamēliju dāma, no Blaumaņa Andra līdz Raiņa Koknesim. Piedalīšanās Irmgardes Mitrēvices 1967. gada izcilajā Brehta Trīsgrašu operā paceļ L. Locenieku jaunā mākslinieciskā pakāpē - jaunības pievilcībai pievienojies nobriedušas personības šarms, gudra cilvēka ironija, profesionāļa brīvība un izkopta aktiertehnika. Meistara talantam atbilstošu lomu loks ir gandrīz neierobežots, bet viņa latviskais pamatīgums īpaši atklājas Blaumaņa Dūdara un Kaukēna lomās.
Nozīmīga L. Locenieka lomu daļa ir muzikālajās izrādēs, kas Liepājā vienmēr veidojusi svarīgu repertuāra daļu. Viņa elegantie un dzīvesgudrie varoņi, tādi kā Štrauss (tēvs) Vīnes valsī, Pikerings Manā skaistajā lēdijā, Maksis Mūzikas skaņās arī mūziklu un operešu nosacītajā situācijā spēj būt pārliecinoši, bet viņu dzīve - dramatiski piesātināta. Rokoperā Kaupēn, mans mīļais! skatuves vecmeistars rada epizodisko, bet ļoti būtisko Vālodzes tēlu - pašu ļaunuma iemiesojumu, sātanu, kurš dod pēdējo grūdienu, lai sāktos Kaupēna ceļš pretī iznīcībai.
L. Locenieks bijis barons Vestfāls televīzijas uzvedumā Līduma dūmos, kino spēlējis nelielas, bet iezīmīgas lomas - skolotāju I. Krenberga filmā Egle rudzu laukā, Liepkalnu saimnieku A. Freimaņa Ligzdā, mācītāju A. Krieva pagaidām nepabeigtajā lentē Dancis pa trim.
2006. gada 23. novembrī Spēlmaņu nakts ceremonijas laikā aktieris saņēma balvu par mūža ieguldījumu - kā pirmais no māksliniekiem, kura dzīve mākslā pagājusi ārpus Rīgas teātriem.
Atvadīšanās no aktiera 30. martā Liepājas teātrī no plkst. 11 līdz 12. Zemes klēpī guldīsim Līvas kapos plkst. 12.30.
Liepājas teātris