Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Lētākas pārtikas ieguvumi un zaudējumi

Pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām ar jaunu sparu atsākušās diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu pārtikai. Šoreiz šis priekšlikums guvis dzirdīgas ausis Saeimā, kas uzdevusi valdībai izvērtēt iespējas piemērot pazemināto PVN likmi pārtikai.

To kaismīgi atbalsta Latvijas Pensionāru federācija, arodbiedrības, tirgotāji un pārtikas ražotāji. Savukārt Dienas aptaujātie ekonomisti, kā arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji par šādu ideju ir visai skeptiski, norādot, ka valsts budžeta samazinājums būs ievērojams, turklāt nav pārliecības, vai tas ir pats efektīvākais veids, kā palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo vislielāko labumu no PVN samazināšanas gūs sabiedrības turīgākā daļa, kuras patērētais pārtikas grozs ir dārgs un ekskluzīvs.

Ceturtā augstākā Eiropā

Latvijā piemērotā PVN likme pārtikai ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā un ir vienāda ar Lietuvas piemēroto likmi - 21%. Tie, kas aizstāv PVN samazinātās likmes piemērošanu pārtikai, to pamato tieši ar palīdzību trūcīgajiem, jo statistika liecina - jo zemāki cilvēka ienākumi, jo proporcionāli vairāk viņš tērē pārtikai.

FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) norāda, ka samazinātajai PVN likmei pārtikai nav viennozīmīgas pozitīvas ietekmes uz nevienlīdzības mazināšanu, tieši pretēji - tā, visticamāk, būtu negatīva. «Lielākie ieguvēji no šī samazinājuma ir tirgotāji, kuri gūst aptuveni 50% labuma, 40% gūst turīgākie iedzīvotāji, bet tikai pavisam neliela daļa jeb 10% no atvieglojuma nonāk mazturīgo cilvēku rīcībā. Turklāt mazāku valsts budžeta ieņēmumu dēļ samazinās arī valsts iespējas risināt sociālās problēmas. Tādējādi kopumā mazāk nodrošinātie iedzīvotāji no PVN samazināšanas ilgtermiņā zaudē daudz vairāk nekā iegūst,» uzskata L. Čigāne.

Apgalvojumu, ka vislielākie ieguvēji būs tirgotāji, par saltiem meliem sauc Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektors Henriks Danusēvičs, kurš stāsta, ka ikvienam veikalu tīklam ir izstrādāta metodoloģija, kā noteikt preces cenu bez PVN, un tad iegūtajai cenai tiek pieskaitīts valsts noteiktais nodoklis. Tādējādi H. Danusēvičs apgalvo, ka par tik procentiem, par cik samazināsies PVN likme, samazināsies arī preces cena.

Iegūs arī ārvalstu ražotāji

L. Čigāne arī norāda, ka no samazinātās PVN likmes neiegūs ekonomika kopumā. «PVN likme tiešā veidā neietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju, jo ar šo nodokli tiek aplikta gan vietējā, gan ārvalstu produkcija. Daļa no PVN likmes pazemināšanai novirzītajiem līdzekļiem nonāktu vietējiem ražotājiem, tomēr arī ārvalstu ražotāji un lieltirgotāji varētu tādā pašā apjomā nopelnīt uz Latvijas valsts budžeta rēķina. Šeit nevar būt runa par starptautiskās konkurētspējas celšanu, bet gan par gaužām neefektīvu valsts atbalstu vienai nozarei, vienlaikus līdzfinansējot arī ārvalstu pārtikas ražotājus un tirgotājus,» domā FM pārstāve.

Šim viedoklim gan nepiekrīt Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Baiba Šavriņa, kura norāda, ka samazinātā PVN likme pārtikai ne tikai nāks par labu patērētājiem, bet arī stimulēs ekonomiku kopumā un dos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. «Jo pārtika ir lētāka, jo patērētājiem ir lielākas iespējas izvēlēties kvalitatīvāku un dārgāku preci. Īpaši pozitīvi kvalitātes ziņā tas varētu ietekmēt mazturīgo pārtikas grozu. Ja cilvēki nemaina savus pārtikas patērēšanas paradumus, tad, tai kļūstot lētākai, vairāk līdzekļu paliek pāri citām vajadzībām. No tā iegūst visa ekonomika kopumā, jo katra nopirktā prece vai pakalpojums vairo kopproduktu. Domāju, ka PVN samazinātās likmes ietekmi uz budžetu pilnībā kompensēs lielāks apgrozījums,» prognozē B. Šavriņa.

Izmaksās vienu procentu no IKP

Profesores Šavriņas optimismu par pozitīvo ietekmi uz ekonomiku gan vēlas mazināt Lietuvas Swedbank ekonomists Nerijus Mačulis, kurš uzsver - ja samazināto PVN likmi piemērotu visiem pārtikas produktiem, tad ietekme uz valsts budžetu būtu 1% no IKP, kuru nekādā gadījumā nevarēs kompensēt ar apgrozījuma pieaugumu. «Šāda iniciatīva arī Lietuvā tradicionāli parādās pirms parlamenta vēlēšanām. Politiķi domā - kāpēc nepadarīt pārtiku lētāku? Taču aizmirsta tiek milzīgā negatīvā ietekme uz budžetu. Nedomāju, ka laba ideja ir tikai atsevišķām pārtikas precēm piemērot pazeminātu PVN likmi, jo diskusija, kas ir labāks - zivs vai gaļa, dārzeņi vai maize -, ved strupceļā,» skaidro ekonomists.

Latvijas gadījumā samazinātā PVN izmaksas - 1% no IKP - patlaban būtu 53 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par tādu summu samazinātos budžetā pieejamie līdzekļi dažādu nozaru vajadzībām, toties lētāk varētu iegādāties ne tikai maizi, bet arī ikrus - un ne tikai trūcīgie, bet arī miljonāri. Šādu pieeju par visai neefektīvu nevienlīdzības mazināšanā uzskata bijusī labklājības ministre, tagadējā Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kas norāda - palīdzībai trūcīgākajiem ir jābūt mērķētai tieši uz šo sabiedrības grupu. «PVN samazināšanas pārtikai lielākais trūkums ir tas, ka no tā proporcionāli lielāko labumu gūtu nevis trūcīgākie, bet turīgākie, kuriem tas nemaz nav nepieciešams. Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem daudz efektīvāka palīdzība būtu, ja summu, kuru budžets tērēs samazinātajai PVN likmei, izlietotu neapliekamā minuma un atvieglojuma par apgādājamiem paaugstināšanai,» uzskata I. Viņķele.

Arī daudzi ekonomisti regulāri uzsvēruši, ka jebkādas nodokļu izmaiņas jāskata visas nodokļu sistēmas kontekstā un jāsaprot mērķis, kādēļ kāda likme tiek pazemināta vai paaugstināta. Ja PVN likmes samazināšanas pārtikai galvenais mērķis ir palīdzība iedzīvotājiem ar zemiem ieņēmumiem, tad lēmumu pieņēmējiem būtu vērts izvērtēt, vai tieši minētā nodokļa mazināšana dos potenciāli vislielāko efektu vienlīdzīgākas sabiedrības izveidē.

Jāatgādina, ka Saeima lēmumu par uzdevumu Ministru kabinetam līdz šī gada 31. decembrim izvērtēt iespējas samazināt PVN likmi pārtikai pieņēma 19. jūnijā. Saeimas lēmums saistīts ar 13 400 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai.

Valdībai Saeimā jāiesniedz attiecīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā vai arī atzinums par šādas likmes samazinājuma neiespējamību, vienlaikus sniedzot aprēķinu par šāda samazinājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Kolektīvais iesniegums par pazeminātu PVN likmi pārtikai Saeimā iesniegts šī gada martā, norāda Saeimas Preses dienests.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?