Taču tā ir tikai viena apsūdzību daļa. Daudz smagāka ir pulkveža M. Kadāfi atbildība par īstenoto vardarbību pret citādi domājošajiem viņa valdīšanas laikā, visbeidzot izšķiršanās lietot visus armijas rīcībā esošos ieročus, pat aviāciju, lai apspiestu citādi domājošos. Tieši šim diktatora lēmumam bija izšķiroša nozīme, ka pret viņu nostājās lielākā daļa nācijas. Arī tādi cilvēki, kuri, neraugoties uz savu kritisko viedokli par dažādiem trūkumiem valstī, iepriekš nebija paredzējuši pievienoties revolucionārajiem protestētājiem.
Bengāzī tirgotājs
47 gadus vecā juvelierizstrādājumu tirgotavas īpašnieka Fahmi Igviani ģimenē 4. oktobris bijusi priecīga diena - piedzimis puika, jau ceturtais bērns. Bet par nākamo prieka dienu kļuvis 25. oktobris, kad notverts M. Kadāfi. Toreiz no televizora, kurā bijis redzams jau mirušais Lībijas vadonis, neesot varējuši atrauties vismaz pāris stundu. Pavasarī, kad M. Kadāfi piedraudēja nosūtīt uz Bengāzī aviāciju, dažas dienas visa ģimene nodzīvojusi savas prāvās privātmājas pagrabā. Bet tās piecas dienas, kad valdībai lojālie spēki ienākuši šajā valsts austrumdaļas galvenajā pilsētā, Fahmi visu ģimeni aizvedis uz Kairu. Jaundzimušā brālis, desmitgadīgais Mustafa tikai tagad atkal kļuvis «normāls» - dzirdētās šaušanas dēļ ilgu laiku baidījies iziet uz ielas. Tagad tas pamazām pārejot. Katru reizi, kad tēvs gājis ārā no mājas, vaicājis, kurp viņš dodas. «Mēs neesam vienkārši laimīgi, mēs esam simtkārt laimīgi! Ja Kadāfi ieliktu cietumā, tas izraisītu problēmas. Viņš bija ļoti bīstams cilvēks ar ļoti garām rokām. Ļoti indīgs - kā kobra. Un vēl tagad pēdējos mēnešos viņš nogalināja daudzus tūkstošus cilvēku. Kad paziņoja par viņa nāvi, es sēdēju pie televizora kā sastindzis, un man vajadzēja desmit minūšu, lai saprastu, ka 42 gadus ilgā Kadāfi valdīšana ir beigusies,» stāstīja uzņēmējs.
Fahmi man izrāda Bengāzī. Kādas ielas malā pie netīras sētas redzami nabadzīgi cilvēki. Tie ir ēģiptieši, kas jau ieradušies vienkārša darba meklējumos. Viņiem esot arī konkurenti - indieši un bangladešieši. Pirms dažām dienām Fahmi atgriezies no ASV, kur bijis darījuma braucienā. Uz Bengāzī no Stambulas lidojis ar lidmašīnu, kurā bijis daudz uzņēmēju. «Es par biznesu neuztraucos. Pie mums uzskata tā, ka bizness nekad nebeidzas. Tas varbūt ir saslimis - samazinājusies tā aktivitāte, bet pēc tam viss atjaunojas. Galvenais, lai valsts būtu laba, tad būs arī pārējais,» saka Fahmi. Esot grūti noticēt, ka pavisam drīz būs iespējams brīvi izvēlēties, par kuru prezidentu balsot. Nekas tāds nav piedzīvots vēl ne reizi. Uz jautājumu, vai tirgotāju nemāc bažas par iespējamo pretošanos no bijušo M. Kadāfi lojālistu puses, viņš atbildēja: «Viņa atbalstītāju laiks ir beidzies, tas vilciens ir aizgājis. Mums jāiet uz priekšu, tas ir jādara mūsu bērnu dēļ.»
Slimnīca pret Kadāfi
Misrātas galvenā klīniskā slimnīca ilgu laiku šā gada pavasarī atradās pavisam tuvu frontes līnijai un brīdī, kad situācija kļuva pavisam draudīga - dienas laikā neviens bez briesmām dzīvībai nevarēja nedz tajā iekļūt, nedz arī doties projām, naktī evakuēja personālu un visus pacientus. 29 gadus vecais ārsts no ortopēdijas nodaļas Halids Muhammeds Dienai pastāstīja, ka Misrātā pirmā demonstrācija notika 19. februārī, kad drošības dienests un citi valdībai lojālie spēki nogalināja sešus vai septiņus cilvēkus. Jau pašā konflikta sākumā kļuvusi redzama M. Kadāfi lojālo spēku cietsirdība - nav pieļauta ievainoto demonstrantu ārstēšana. Kad tika izlietas pirmās nevainīgās asinis, viss slimnīcas personāls nostājies M. Kadāfi pretinieku pusē. «Mēs atbalstījām revolucionārus, jo redzējām, kā tika noslepkavoti mūsu cilvēki. Bija daudz asiņu, un visi nostājās pret Kadāfi. Iepriekš nebiju revolucionāri noskaņots. Tas gan nenozīmē, ka es nekritizēju režīmu. Vai šādai būtu jāizskatās modernai slimnīcai tik lielā pilsētā kā Misrāta? Kā bija Kadāfi laikā - vēl pirms revolūcijas sākuma mums trūka daudzu nepieciešamu medikamentu, tāpēc varējām veikt tikai pašas neatliekamākās operācijas. Tagad jau ir labāk,» Dienai teica lībiešu ārsts.