Skeletonists Martins Dukurs otro gada nogali pēc kārtas sagaidīs kā Pasaules kausa izcīņas līderis. Martina gadījumā der atkārtot patiesību, ka noturēties virsotnē ir grūtāk nekā tajā uzkāpt. Dukuru gadījumā tas ir jo īpaši būtiski, jo dažu lielvalstu pārstāvji nekādi nespēj norīt sarūgtinājuma kamolu, ka latvietis pasaules trasēs ir ātrāks. Mēģinājumi atrast tehniskos pārkāpumus Dukuru skeletonu konstrukcijā norāda uz ķeršanos gandrīz vai pie pēdējā salmiņa.
Par bobslejistu patiesajām iespējām varēsim spriest, kad Miņins un Co atgriezīsies Pasaules kausa izcīņas apritē. Skaidrs gan ir viens, ka bobslejistiem šis ir lielais iespēju gads, jo aktīvās gaitas beiguši tādu dūži kā vācietis Andrē Lange un kanādietis Pjērs Lidērs. Sezonas pirmajā pusē galvenais uzdevums bija uz pareizajām sliedēm uzlikt jaunos pilotus Oskaru Melbārdi un Uģi Žaļimu. Treneru atsauksmes ir cerību rosinošas, jāapbruņojas tikai ar pacietību.
Kamaniņnieki nav iepriecinājuši, tiesa, relatīvajām neveiksmēm ir objektīvi iemesli. Andris Šics nav pilnībā atlabis pēc pleca operācijas, tāpēc olimpisko vicečempionu brāļu Šicu ekipāža startā izmanto tikai 50 procentu no sava potenciāla. Augstākā bijusi septītā vieta. Maija Tīruma pāris mēnešu slimoja.
Biatlonā nomainījās treneri, bet tendences iepriekšējās. Ja roka nenotrīc šautuvē, trīsdesmitniekā spēj iekļūt tikai divi - Madara Līduma un Ilmārs Bricis.
Šorttrekists Haralds Silovs, jādomā, par sevi vairāk liks runāt pēc gadumijas.