Valstij un tautsaimniecībai nepieciešamie speciālisti, pētniecības sekmēšana, kā arī katras izglītības iestāžu izvērtējums - šādi ir IZM minētie principi, pēc kuriem aprēķina un sadala valsts finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās. Līdz šim IZM izturējusies noraidoši gan pret Pasaules Bankas paustajiem ieteikumiem samazināt budžeta vietu skaitu, gan augstākās izglītības finansējuma samazinājumu nepieciešamo valsts budžeta 50 miljonu latu konsolidācijas ietvaros.
Laikā no 2001. līdz 2010. gadam budžeta vietas samazinātas par aptuveni 3,5 tūkstošiem. Lielākais grieziens skāris sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību nozari, kam seko izglītības un lauksaimniecības joma. Savukārt papildus radīto studiju vietu skaits minētajā laikā ir nedaudz lielāks par 3,8 tūkstošiem, priekšgalā izvirzot veselības aprūpi un sociālo labklājību.
Augstākās izglītības reformas rezultātā varētu notikt atsevišķu studiju programmu samazināšana, tomēr krass skaits noteikti neesot gaidāms, iepriekš sarunā ar Dienu norādīja bijusī izglītības ministre Baiba Rivža. Tāpat viņa norādīja, ka nevar runāt par augstskolu slēgšanu.
«Darba devējiem šobrīd vairāk ir nepieciešami speciālisti, kas ieguvuši vidējo profesionālo izglītību. Tāpēc jauniešiem būtu lietderīgāk padomāt par šādu ceļu, jo tas neizslēdz iespēju pēc tam uzsākt augstākās izglītības studijas,» uzskata A. Līce. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis norāda, ka jauniešu tendencē studēt sociālajās un humanitārajās nozarēs varētu būt vainojama pati izglītības sistēma. «Esam pieļāvuši kļūdu, nenobriedušiem jauniešiem ļaujot izvēlēties vieglāku ceļu,» viņš uzskata.