Pirms bilst dažus vārdus par izstādi, vērts pieminēt faktu, ka Pārmijas kuratores - 5IEVAS - pašas par sevi varētu teikt: performance. Jo viņas tiešām ir piecas Ievas - Ieva Zariņa, Ieva Vīriņa, Ieva Jakušonoka, Ieva Īzāka, Ieva Jēkabsone -, apvienojušās īpaši šīgada Mākslas dienu pasākumam. «Kā sazināmies? Ilgi skatāmies viena uz otru un uzsvērti sakām: «Ieva!»,» skaidro viena, pārējās smejas. Pirms mēneša viņas vēl neesot bijušas pazīstamas.
Līdzīgi kā performance veidojusies arī Pārmija. Centrālo pasākumu kuratores apņēmušās veidot apmēram pirms mēneša, tāpēc izstāde vienlaikus rādīs ne tikai jaunāko, bet arī «aktīvāko» Latvijas laikmetīgo mākslu. «Vēlējāmies parādīt pēc iespējas dažādus autorus - dažādu stilu, paaudžu. Tāpēc pie izstādes bija grūti strādāt. Arī telpa ir sarežģīta, liela, te var likt tikai spēcīgus darbus, kas nepazudīs,» par darbu atlasi stāsta I. Zariņa. Kaut pieteikšanās laiks bijis neilgs, izstādei pieteicies simts piecdesmit mākslinieku. Izstādē varēja iekļaut astoņdesmit. «Bet pārējos ņemsim vērā, citreiz izstādes taisot. Esmu sev no jaunajiem atklājusi daudzus māksliniekus, kurus nezināju, bet ar kuriem labprāt sadarbotos turpmāk. Tāpēc vien pieredze ir vērtīga - kā loterijas vinnests. Ja mēs apzināti būtu veidojušas izstādi, zinātu, ko no kura sagaidīt. Nebūtu pārsteigumu,» uzsver I. Zariņa.
Izstādē līdztekus tiks eksponēti gan Latvijas mākslas meistaru, gan iesācēju darbi. «Tas man liekas visinteresantākais - blakus izstādīti gan studenti, gan mākslinieki ar vārdu. Un viņi ir līdzvērtīgi,» par izstādi saka I. Jakušonoka. «Jā, un ļoti interesanti, kā šie darbi sadzīvo. It kā saskaras darbu stūrīši, un var redzēt, kā tie sarunājas. Tik atšķirīgi mākslinieki, un tomēr viņi spēj sarunāties,» par saviem spilgtākajiem iespaidiem savukārt stāsta I. Īzāka. Saruna, starp citu, ir arī izstādes tēma. Daudznozīmīgais nosaukums Pārmija tapis, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejas, un nozīmējot ne vien dzelzceļa, bet arī vārdu pārmiju. Sarunu. Diskusiju.
Ko izstāde pastāstīs par Latvijas laikmetīgo mākslu? Visi darbi tapuši pērn, daļa - speciāli šīm Mākslas dienām. «Man personiski šķiet, ka noteikta virziena nav. Ir meklējumi, citāti, haoss,» smaida I. Īzāka, piebalsojot I. Jakušonokai - laikmetīgo mākslu var novērtēt tikai ar laika distanci. Toties skaidrs, ka latvieši ir gleznotāji. «Tiešām, tiešām, nebija uzstādījuma - tikai gleznas. Mēs aicinājām izpausties jebkurā medijā,» smejas kuratores. Fotogrāfiju, instalāciju, keramikas utt. gan Pārmijā būs maz. «Bet galvenokārt gribas, lai tie būtu svētki. No bērnības atceros, ka Mākslas dienās pavasaros bija interesanti. Gribētos, lai tā ir arī šogad,» saka I. Zariņa, aicinot interesentus Mākslas dienas atklāt, piedaloties gājienā, kas otrdien plkst. 17 sāksies pie Raiņa pieminekļa Esplanādē.