Kā atzīst lībiešu valodas pētnieks Valts Ernštreits, ne jubilejas bijušas svarīgākās, bet fakts, ka īstenosies vairāki lieli, ilgus gadus tapuši projekti, no kuriem svarīgākais ir lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca, ko sācis profesors Tīts Reins Vītso. Valts pašreiz gatavo šo vārdnīcu izdošanai. To varēs izmantot arī mācību mērķiem, jo tā bagāta piemēriem, frazeoloģismiem, ar gramatiku. Vārdnīcā ir pāri par 13 tūkstošiem šķirkļu. «Tik liels projekts nav bijis un diez vai pārskatāmā nākotnē vēl taps,» uzskata Valts.
Igaunijā šogad iznāk arī apjomīgs rakstu krājums par lībiešu vēsturi, folkloru, kultūru, literatūru, mākslu, ēdieniem. Tā tapšanā piedalījušies zinātnieki no Latvijas, Igaunijas un Somijas.
Pēc Igaunijas Dzimtās valodas biedrības pasūtījuma 1936. gadā tapusi pirmā lībiešu ābece, ko sarakstījis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte, bet ziņas par manuskripta likteni nebija, līdz to 2006. gadā Igaunijas muzeja krātuvēs atrada Renāte Blumberga. «Šogad šīs ābeces izdošanu uzskatām par veltījumu lībiešu valodas un kultūras gadam, jo visi šajā darbā iesaistītie to darām bez atlīdzības, vienīgi izdošanai līdzekļus gaidām no Igaunijas kolēģiem,» teic Valts. Skolēni no Kolkas un Pāles skolas Latvijā, Metsapoles un Kilingi-Nemmes skolas Igaunijā ābecei uzzīmējuši ilustrācijas. Decembrī zīmējumu autori saņems grāmatu piemiņai.
Veltījumu gads lībiešiem radījis arī ideju izdot bukletu skolām, kurā ir 30 jautājumi par lībiešiem. Ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu to saņems latviešu valodas un vēstures skolotāji, lai bērni un jaunieši aizdomātos, kas ir lībieši un lībiešu valoda.
Valts Ernštreits piedalās arī dzejas krājuma sastādīšanā lībiski un latviski, kurā būs lībiešu dzejnieku Baibas Dambergas, Ulda Krasta, Grizeldas Kristiņas darbi, gan latviešu dzejnieku dzejoļi par lībiešiem.
Šogad aprit 40 gadu, kopš Brīvdabas muzejā atvesta un uzstādīta lībiešu sēta Dēliņi, kur jau otro gadu saimnieko Zoja Sīle. Viņa kopā ar vīru Edgaru uz šejieni atveduši reiz Lielirbē savākto darbarīku kolekciju, te glabājas arī Paulīnes Kļaviņas un Helēnas Ozolzīles dāvātie tautastērpi. «Negribu runāt par gariem, bet senajā lībiešu sētā jūtama senču elpa,» saka Zoja. 2011. gada 31. jūlijā lībieša Uldriķa Andersona un viņa dēla Didriķa 1884. gadā celtajā dzīvojamā mājā un visā sētā, kuras senākā celtne klēts celta jau 1819. gadā, sabraukšot reiz Dēliņu mājās dzīvojošās Didriksonu dzimtas pēcteči, muzicēs Līvlist, ansambļi no Kolkas un Ventspils; sētas uzstādīšanas gadskārta muzejā ir arī Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada sastāvdaļa.