Ar lielu pievienoto vērtību
Par šāda biznesa iespēju abi domājuši jau vairākus gadus, līdz pērnā gada rudenī portālā draugiem.lv gluži nejauši pamanīts sludinājums par iespēju piedalīties biznesa ideju konkursā Lec biznesā!, ko rīkojusi Hipotēku banka. Uz ātru roku naktī tapa idejas izklāsts uz trim lapām, kas nosūtīts bankai.
Aptuveni pēc mēneša tika saņemta ziņa, ka abu jauno censoņu ideja akceptēta. «Tad gan, veidojot biznesa plānu, bija jāpiestrādā jau vairāk,» saka Uldis Tauriņš, taču beigās bijis arī gandarījums - uzvara konkursā - 1000 latu naudas balva un biznesa mentora atbalsts.
«Bez uzvaras šajā konkursā es diez vai būtu sadūšojusies dibināt savu uzņēmumu,» saka Līga Tauriņa. «Mums noderēja gan 1000 latu balva, gan bankas piešķirtie granti, kas īpaši vajadzīgi katra uzņēmuma darbības sākumposmā.»
Hipotēku bankas Centra filiāles kredītprojektu vadītāja Kristīna Tukiša par jauno uzņēmēju veidoto saka, ka viņu biznesa projekts atzīts kā perspektīvs, jo ir ar lielu pievienoto vērtību.
Te ir gan interesantu, neparastu, oriģinālu mantu ražošana un izšūšana, gan individuālu pasūtījumu izpildīšana un sortimenta pielāgošana svarīgiem notikumiem un svētkiem, kā kristībām vai kāzām, stāsta kredītspeciāliste. Viņasprāt, būtiski bijis arī tas, ka projektu varēja īstenot ar samērā nelielām sākotnējām izmaksām. Turklāt jaunā uzņēmēja šūšanas jomā privāti bija strādājusi arī līdz dalībai Lec biznesā!, un viņai jau bija izveidojies zināms pastāvīgo klientu loks.
«Pati ideja likās interesanta un dzīvotspējīga, bet, izvērtējot iespējamos riskus, pozitīvu lomu nospēlēja pretendentu iepriekšējā pieredze, iemaņas, atbilstošās zināšanas un izglītība. Varēja just, ka tā ir arī cilvēka sirdslieta,» secina Tukiša.
Uldis, kuram pašam pieder neliela datorfirma, kas nodarbojas gan ar datordzelžu remontu, gan IT pakalpojumiem un Web projektu izstrādi, uztur SIA Brodero mājaslapu, datorā apstrādā pasūtītāju izšuvumu ieceres. Galvenā šuvēja ir SIA Brodero īpašniece Līga.
Līga beigusi Balvu Amatniecības vidusskolu un ir dāmu drēbnieka amata zellis, absolvējusi arī Rēzeknes Augstskolu, kur studējusi mājturību un biznesa ekonomikas pamatus. Līga piebilst, ka arī Uldis pietiekami labi tiek galā ar izšūšanu, turklāt vīrietis pie šujmašīnas - klientiem tas šķiet interesanti un nepierasti.
Galvenokārt individuālajiem
«Man nepatīk vienkāršais, gribas visu smalki,» tā par izvēlēto specializāciju izšūšanā saka Līga. Uldis Līgas izšūšanas vēlmēm klāt pielicis savas datorzināšanas.
Par bankas piešķirto kredītu iegādātas divas datorizētas šujmašīnas un dators, kurā top paraugs, kas pēc tam tiek izšūts uz dažnedažādiem audumiem. Balvā gūtie 1000 latu izmantoti salona iekārtojumam, par tiem nopirkts audums, diegi, šūšanas materiāli un darbarīki, kā arī kases aparāts.
Ja darba apjoms nav liels, klients tā tapšanas laikā var padzert kafiju un paskatīties, kā šāds izšuvums top. Te viss notiek ātri un operatīvi - nelieli pasūtījumi ir gatavi jau pēc pāris stundām. «Lielā uzņēmumā šādus paraugdemonstrējumus neviens netaisīs,» nosaka Uldis.
Patlaban lielākā daļa SIA Brodero klientu ir individuālie pasūtītāji, bet pieprasījums pēc izšūšanas darbiem ir arī no dažāda veida uzņēmumiem, kas vēlas uzšūt savu logo uz formas apģērbiem, dvieļiem u. tml.
Tā parādās arī pa dažam labam lielākam pasūtītājam. Uzņēmums izšuvis logo uz Rīgas Radisson SAS viesnīcas pavāru priekšautiem, hoteļu dvieļiem, sportistu somām, izšūta citplanētieša maska Triatel reklāmai un liels daudzums citu lietu.
«Ja ir lielāks pasūtījums, ir iespēja sadarboties ar kādu citu šūšanas kompāniju, kam jaudīgāka tehnika, kaut vai ar mūsu mentores Aijas Vežukas uzņēmumu EK Auce,» bilst Līga.
SIA Brodero darbojas kopš šī gada februāra. Klientu plūsma ir diezgan vienmērīga, šai laikā uzņēmums stabilizējis savu darbību un novembrī sācis algot grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju.
«Neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, pie mums tomēr ir daļa cilvēku, kas gatavi maksāt par kvalitatīvu darbu,» pašreizējo situāciju raksturo abi jaunie uzņēmēji.
Nākotnē viņi cer paši radīt lielāku šūšanas uzņēmumu, kurā ražos savus produktus. «Pašlaik, šķiet, mums, lai šādu produktu radītu, vajag tikai nedaudz līdzekļu,» saka Līga, «tādēļ meklējam vēl vienu Lec biznesā!, kas ļautu mums ātrāk pietuvoties idejas realizācijai. Ražojot savu produktu rūpnieciski, būtu gan lielāka pievienotā vērtība, gan arī lielāka peļņa.» Ejot uz šo mērķi, pērngad par izdevīgu cenu nopirktas kāda bankrotējuša šūšanas uzņēmuma iekārtas.
Strādātgribas nozīme
Viena no lielākajām problēmām, ko patlaban redz abi šūšanas biznesa sācēji, ir kvalificētu un motivētu darbinieku trūkums. Mazā uzņēmumā tas ir ļoti svarīgi, jo te katrs darbinieks ir kā kolēģis, darbam vajag komandu, kas spēj sastrādāties, tad arī ir rezultāts - uzskata Uldis.
«Ir daudz cilvēku ar ambīcijām un augstām prasībām, bet kvalitatīvi savu darbu darīt viņi neprot. Pie mums liela daļa grib saņemt, nevis nopelnīt. Taču nopelnītais vienmēr tiek vērtēts augstāk. Tāpēc arī mums ir savs uzņēmums,» pauž Uldis.
«Esmu strādājis algotu darbu, taču tajā nav nekādas garantijas - vienu brīdi darbs ir, nākamajā dienā var arī nebūt, tāpēc labāk, ja ir savs - kaut neliels - bizness,» atzīst uzņēmējs.
«Kamēr uzņēmumam vēl ir mazs apjoms, ir laiks domāt, mācīties un sakārtot savu biznesu, ko ražot un kam pārdot. Labāk lēnāk un pamatīgi nekā ātri un ar šaubīgu rezultātu,» vērtējoši saka Līga.