Komentējot situāciju, valsts kontroliere Inguna Sudraba Dienai saka, ka privātās sarunās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi paši šo problēmu atzīst, jo to, kuri pēc pedagoģijas studijām stājas klases priekšā, esot tikai aptuveni desmit porcentu, taču mainīt pagaidām neviens neko negrasās. I. Sudraba uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest kārtību, ka budžeta vietā studējošais pēc absolvēšanas strādā savā specialitātē noteiktu gadu skaitu. Ja ne, tad lai atmaksā izglītības naudu valsts budžetā atpakaļ. Budžeta vietas komplektētu atbilstoši valsts pasūtījumam. «Pašlaik IZM tērē budžeta naudu, nelūkojoties, kas notiek tālāk, vai valsts saņem savu daļu, kvalitatīvus speciālistus,» norāda I. Sudraba.
Ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa atzīst, ka patlaban pedagogiem nav pienākuma strādāt savā profesijā, pat ja augstāko izglītību specialitātē ieguvuši par valsts budžeta līdzekļiem. «Tāda kārtība bija padomju gados,» saka D. Jansone-Klasiņa. Savukārt ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniece Agnese Korbe pauž: «Lai realizētu plānu, ka absolvents līgumiski tiek piesaistīts darbam skolā, Izglītības ministrijai vajadzētu nodrošināt jauno skolotāju ar darbavietu.» Taču tas neesot ministrijas pienākums.
IZM pašlaik nemaz nepēta to, cik valsts finansēto studentu pēc studijām strādā savā profesijā, savukārt I. Sudraba uzskata, ka tas noteikti ir jādara, lai nauda tiktu ieguldīta efektīvi. Jau ziņots, ka Pasaules Banka aicinājusi samazināt augstākajai izglītībai atvēlētā finansējuma apjomu -, vai nu uz pusi samazināt budžeta vietu skaitu, vai visiem budžeta studentiem pusi likt maksāt pašiem.