Lielākā daļa par skolotājiem nekļūs

vēlētos piekrist Ancei. Tas ir smieklīgi...2000 budžeta vietu skolotājiem? Kā tad tā, ja angļu valodas skolotājiem tās ir tieši 7 vai 8? Uz kādu skolotāja programmu rēķina tad tās 2000 budžeta vietas rodas?? Skolotāji ir pārstrādājušies, strādājot 32 stundas nedēļā, lai nopelnītu iztikai. Kā diez visiem liekas...ka jaunietis, 22, 23 gadus vecs vēlas dzīvot pie vecākiem, pelnīt 200ls un priecāties, ka ir skolotājs. Šis darbs sniedz lielu gandarījumu, tas tiesa. Bet lai šo gandarījumu gūtu un lai veidotu tiešām kvalitatīvas stundas, ir jāiegulda milzīgs darbs (materiālu meklēšana, aktivitāšu izveidošana, darbu labošana utt utjp) Protams, var jau nelikties ne zinis, atnākt uz stundu un ļaut skolēniem pildīt vienu uzdevumu grāmatā pēc otra un nospļauties par to, vai viņiem ir interesanti vai nē, vai viņi kaut ko iemācās vai nē. Bet ja skolotājam tiešām rūp savi skolēni un attiecības ar viņiem, viņš nekad nekad nekad nevarēs atnākt mājās pēc darba un atslēgties no visa. Nekad. Un to gudrie valdības vīri un sabiedrība, kas nekad nav strādājusi skolā, nesapratīs. Vismaz ne šajā valstī. Nav jau Somija, kur skolotāja profesija ir viena no prestižākajām un kur skolotāja palīgs!! pelna 20 eiro par mācību stundu. Droši vien pēc šī raksta kaudze komentētāju teiks: nevajag budžeta vietas vispār, kam tas vajadzīgs utt!! Nu tas, ko es vēlētos teikt, ir - uz priekšu. Tāpat skolotājiem nav darba, un, ja arī izdodas atrast, maksā smieklīgi maz. Ārsti, skolotāji, ugunsdzēsēji un citas tik svarīgas un tik psiholoģiski sarežģītas un lielu atdevi prasošas profesijas šinī valstī ir atzītas kā vismazsvarīgākās. Nav jau arī brīnums, ka tauta sāk notrulināties intelektuāli un sāk ticēt visādiem mākoņu stumdītājiem ar 50 000 darba vietām un citiem tikpat banāli neiespējamiem solījumiem.

Sveicināti, Vēlētos komentēt šo rakstu. Vai mūsdienās ir kā agrākos laikos, kad valsts katram skolotājam varēja garantēt darba vietu pēc skolas beigšanas? Jaunie skolotāji nav vajadzīgi, kā tas tika solīts, kad tika uzsāktas studijas. Tiek nēmti kredīti, lai iegūtu augstāko izglītību, bet valsts tos vairs nedzēšs, ja strādājam skolā. Budžetu apcērp nepārtraukti. Nu atrada lielisku iemeslu, lai nejustos vainīgi. Pats skumjākais ir tas, ka žurnālists Ūldis Rācenis ir sagrozījis studentu teikto. Varu teikt par sevi. Jā, uz gadu pametu Latviju, bet vēlos atgriezties ar citu skatījumu uz dzīvi un to sniegt saviem skolēniem. Arī ārzemēs vēlos strādāt savā profesijā. Bet rakstā apgalvots otrādi. Lai papildinātu zināšanas par bērnu mācīšanas metodiku, eju British Council organizētos kursos. Vai tas nozīmē, ka nevēlos strādāt savā profesijā? Skolēni ir kas īpašs un tie palīdz palikt jaunam. Mēs gribām kļūt par labiem skolotājiem, bet kā ir ar žurnālistiem?