Taču drīz vien tēvs mainīja savus nodomus un paziņoja bērna mātei, ka atradis citu partneri, ar kuru paliks dzīvot Latvijā. Pirms 2013. gada Ziemassvētkiem tēvs bērnu nodevis viņas vecvecmāmiņai, kas par meitenīti rūpējās līdz savai nāvei 2014. gada aprīlī. Pēc tam meitenīte nodota viņas vecmāmiņas aprūpē. 2014. gada maijā māte savu tobrīd 21 mēnesi veco meitu paņēmusi pie sevis Lielbritānijā. Aptuveni tajā pašā laikā mātei izveidojās attiecības ar kādu vīrieti, kurš Lielbritānijā ieradies 2010. gadā ar studenta vīzu un palika tur dzīvot nelegāli.
Reizēm meitenīti pieskatījusi cita latviešu viesstrādniece, kura 2014. gada septembrī ziņojusi Lielbritānijas sociālajam dienestam, ka uz meitenītes ķermeņa redzami lieli sasitumi un nobrāzumi. Meitenīte nogādāta Mančestras Bērnu slimnīcā, kur viņai konstatēts 41 atsevišķs ievainojums. Pēc nonākšanas audžuģimenē meitenītei novērota uzvedība, kas raksturīga seksuāli izmantotiem bērniem. Mātes partneris izmeklētājiem atzinies fiziskā vardarbībā pret meiteni, ko viņš slēpis no civilsievas, taču noliedza savu vainu seksuālā varmācībā. Vīrietim novembrī piespriests 20 mēnešu cietumsods, bet mātei piespriests gadu ilgs nosacīts cietumsods. Mančestras ģimenes lietu tiesa, izskatot Mančestras pašvaldības dienestu prasību par meitenītes atņemšanu mātei, pieprasījusi arī veikt tālāku izmeklēšanu par seksuālo varmācību pret bērnu. Tiesa pasludinājusi pārtraukumu meitenītes lietas izskatīšanā līdz maijam.