Pēdējā laikā virknē ietekmīgu galvenokārt Eiropas un Ziemeļamerikas plašsaziņas līdzekļu aizvien biežāk izskan viedokļi par nepieciešamību izņemt no aprites lielo nominālu banknotes. Centrālo banku pārstāvji un valdību amatpersonas to pamato ar apgalvojumiem, ka šādas naudas zīmes līdz ierindas pilsoņiem nonāk reti, toties tās kompaktuma un anonimitātes dēļ savos darījumos plaši izmanto organizētā noziedzība un teroristu grupējumi.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc 2015. gada 13. novembra terora aktiem Parīzē ir aktualizējusi jautājumu par atteikšanos no 500 eiro un varbūt arī 100 eiro banknotēm, bet ASV tiek pieļauta iespēja izņemt no aprites atlikušo lielāko naudas zīmi - 100 dolāru banknotes. ASV kaimiņvalstī Kanādā tikmēr tiek pakāpeniski izņemtas no aprites 1000 Kanādas dolāru (ap 675 eiro) banknotes, lai gan to izmantošana nav aizliegta, tāpat rīkojas Singapūra, kur paliek aizvien mazāk 10 000 Singapūras dolāru banknošu, kuras vērtības ziņā (pašlaik ap 6500 eiro) ir lielākās pasaulē. Izņēmums ir Šveice, kur vismaz pagaidām netiek domāts par rietumvalstīs vērtīgākās banknotes 1000 Šveices franku (nedaudz vairāk par 900 eiro) aizliegšanu vai pakāpenisku izņemšanu no aprites.
Runājot par arī Latvijā pieejamajām 500 eiro banknotēm, ECB uzskata, ka 56% eirozonas iedzīvotāju tādas nav turējuši pat rokās, lai gan šīs naudas zīmes veido 30% visas apritē esošās skaidrās naudas vērtības. Savukārt izdevums The Economist, atsaucoties uz Lielbritānijā veiktu pētījumu, norāda, ka oficiālajā apritē nonāk tikai 10% 500 eiro banknošu, kur paliek pārējās, nav zināms (ar mājienu, ka tās pārvietojas galvenokārt pa tumšiem ceļiem).
Vienlaikus pastāv cits, ne mazāk svarīgs aspekts - kompaktuma dēļ lielo nominālu banknotes līdzekļu uzkrāšanai izmanto arī turīgie iedzīvotāji jeb tā dēvētais vidusslānis, it īpaši laikā, kad ārkārtīgi zemo vai pat negatīvo procentu likmju dēļ naudas noguldīšana bankās nenes peļņu, bet atsevišķos gadījumos par to pat nākas piemaksāt. Tāpat pēdējo gadu notikumi virknē valstu, ieskaitot Latviju, liecina - lielu naudas summu noguldīšana bankās nenozīmē, ka iekrājumi atrodas drošībā. Finanšu iestādes mēdz bankrotēt, bet lielu noguldījumu atmaksu pilnā apmērā valstis negarantē, bankas var tikt pakļautas sanācijai uz lielo noguldītāju rēķina, utt..
Kāds ir skaidras naudas uzkrājumu apjoms, nav zināms, taču domājams, ka gana iespaidīgs, jo neba nu noziedzība un terorisms īsā laikā būs akumulējuši deviņas desmitdaļas 500 eiro banknošu. Rezultātā rodas aizdomas, ka finanšu sektors un valdības, runājot par lielo banknošu likvidēšanu, cīnās ne tik daudz pret noziedzību un terorismu (šāds mērķis, protams, pastāv), bet gan par to, lai iedzīvotāji neglabātu naudu zeķēs, bet būtu spiesti elektronizēt uzkrājumus, nododot tos banku un valdību, tajā skaitā ieņēmumu dienestu, gādīgajā aprūpē, par kuras uzticamību pastāv pamatotas šaubas.